17. Marts 2017 16:02
Jaunumi
Par kasācijas kārtībā izskatāmām lietām no 20. līdz 24. martam

Augstākās tiesas informācija par kasācijas kārtībā izskatāmām lietām laikā no 20. līdz 24. martam.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs 14 kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un deviņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Izglītības un zinātnes ministrija, Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts kase un Jūrmalas pilsētas dome.

Augstākās tiesas Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs deviņas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs deviņas lietas. Sešās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Vienu lietu izskatīs sakarā ar protestu par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu. Vienā lietā saņemts prokurora kasācijas protests par pirmās instances tiesā apstiprinātu vienošanos par vainas atzīšanu un sodu. Vienā lietā izskatīs apsūdzētā sūdzību par zemākas instances tiesas lēmumu atteikties pieņemt kasācijas sūdzību par ablācijas instances tiesas spriedumu.

 Informācija pa atsevišķām lietām:

1)  Krimināllietu departaments 20. martā rakstveida procesā izskatīs krimināllietu sakarā ar apsūdzētā kasācijas  sūdzību par Zemgales apgabaltiesas spriedumu.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 260. panta otrās daļas par to, ka viņš, vadot transportlīdzekli, pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā iestājās cilvēka nāve. Ceļu satiksmes negadījums notiks 2014. gada augustā Dobelē. Par minēto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais sakaņā ar Krimināllikuma 55. pantu notiesāts nosacīti ar pārbaudes laiku  uz 3 gadiem.

Apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā saistībā ar apsūdzētā, viņa aizstāvja, cietušo pārstāvja apelācijas sūdzībām un prokurora apelācijas protestu, pirmās instances tiesas spriedumu atcēla daļā par apsūdzētajam noteikto sodu. Apelācijas instances tiesa apsūdzētajam pēc Krimināllikuma 260. panta otrās daļas noteica sodu brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un saskaņā ar Krimināllikuma 44. panta trešo daļu piemēroja apsūdzētajam papildsodu – transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 4 gadiem.

Lietā aktualizēts jautājums par apsūdzētajam noteikto sodu. (SKK-29/2017).

2) Krimināllietu departaments 21. martā rakstveida procesā izskatīs krimināllietu sakarā ar Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora kasācijas protestu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas spriedumu.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apstiprināta vienošanās starp prokuroru un apsūdzēto par vainu un sodu, apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas par to, ka viņš neatļauti lietoja narkotiskās un psihotropās vielas, būdams brīdināts par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu lietošanu. Par minēto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētajam galīgais sods pēc spriedumu kopības noteikts brīvības atņemšana uz 1 gadu 8 mēnešiem un policijas kontrole uz 1 gadu.

Par pirmās instances tiesas spriedumu kasācijas protestu iesniedzis Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors. 

Lietā aktualizēts jautājums par apsūdzētajam noteikto galīgo sodu pēc spriedumu kopības. (SKK-196/2017).

3) Administratīvo lietu departaments 21. martā rakstveida procesā izskatīs Izglītības un zinātnes ministrijas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministra rīkojumu Valsts izglītības aģentūra izsludināja projektu konkursu, piedāvājot finansēt elektronisko mācību materiālu izstrādi. Pieteicēja iesniedza projekta iesniegumu, bet ar iestādes lēmumu pieteicējas iesniegums noraidīts kā neatbilstošs vērtēšanas kritērijiem, jo pieteicēja iesniegšanas brīdī neīstenoja nevienu izglītības projektu. Ar ministrijas lēmumu tas atstāts negrozīts. Pieteicēja iesniedza pieteikumu par lēmuma atzīšanu par prettiesisku, uzskatot, ka konkurss organizēts uz ministrijas iekšējo rīkojumu pamata, bet tie kā iekšējie normatīvie akti nepieļauj izdot pret privātpersonu nelabvēlīgu administratīvo aktu. Konkursa prasība pēc izglītības programmas īstenošanas nepamatoti sašaurina pretendentu loku, tāpēc pieteicēja uzskata, ka projekta iesnieguma noraidīšana nav samērīga.  Apelācijas instances tiesa atzina, ka ministra rīkojums un aģentūras lēmums ir prettiesiski, jo ministra rīkojumā nav juridisku apsvērumu, tostarp lietderības apsvērumu, kāpēc izraudzīts tieši tāds elektronisko mācību materiālu projekta iesniedzēju loks. Ministrija kasācijas sūdzībā norāda, ka tiesa ir vērtējusi ministra rīkojumu, lai gan tas nav administratīvais akts un tā kontrole nav pakļauta administratīvajai kontrolei. (Lieta SKA-298/2017).

4) Administratīvo lietu departaments 21. martā rakstveida procesā izskatīs Jūrmalas pilsētas domes kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu.

Jūrmalas pilsētas dome nolēma pārtraukt iepirkumu, jo bija zudusi nepieciešamība pēc darbiem, kas minēti tehniskajās specifikācijās. Nepiekrītot pasūtītājas lēmumam, pieteicēja iesniedza pieteikumu tiesā, lūdzot atzīt šo domes lēmumu par prettiesisku. Pieteicēja uzskata, ka iepirkuma pārtraukšanai nebija objektīva pamatojuma, jo pasūtītājai nebija zudusi vajadzība pēc iepirkumā minētajiem darbiem, bet gan iepirkuma pārtraukšanas pamatā ir pasūtītājas subjektīva vēlme neslēgt līgumu tieši ar pieteicēju, izrādot īpašu labvēlību citam komersantam. Pirmās instances tiesa atzina domes lēmumu par prettiesisku, jo pasūtītāja apzināti iepirkumā pieļāva publisko iepirkumu pamatprincipu pārkāpumus. Dome, iesniedzot kasācijas sūdzību, norāda, ka tiesa ir pārsniegusi prasījuma robežas, jo vērtējusi dažādus ārpus šī konkrētā iepirkuma esošos apstākļus, kas nekādā veidā nevarēja ietekmēt pasūtītājas lēmumu. (Lieta SKA-760/2017).

5) Administratīvo lietu departaments 21. martā rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu.  

Valsts kase sarunu procedūras bez iepriekšēja paziņojuma par līgumu publikācijas rezultātā noslēdza iepirkuma līgumu par vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas pielāgošanu eiro. Pieteicēja, kas arī darbojas informācijas sistēmu ieviešanas un uzturēšanas nozarē, iesniedza pieteikumu tiesā, lūdzot atzīt noslēgto līgumu par spēkā neesošu.  Pieteicēja uzskata, ka šo izņēmuma procedūru iepirkumā pasūtītāja nevarēja piemērot, jo nebija iestājušies likumā norādītie apstākļi. Tiesa, atkārtoti izskatot lietu pēc būtības, atzina, ka pasūtītāja pamatoti piemērojusi sarunu procedūru, jo papildu pakalpojumus nevarēja tehniski nodalīt no iepriekš noslēgtajā līgumā paredzētajiem pakalpojumiem, neradot pasūtītājai ievērojamas grūtības. Pieteicēja iesniedza kasācijas sūdzību, kurā norāda, ka pasūtītājas rīcībā bija nepieciešamie resursi, kas pakalpojumu nodalīšanas gadījumā pasūtītājai neradītu ievērojamas grūtības, tāpēc pasūtītājai pakalpojums tomēr bija jāpērk konkursa kārtībā. (Lieta SKA-583/2017).

6) Administratīvo lietu departaments 23. martā rakstveida procesā izskatīs VAS “”STARPTAUTISKĀ LIDOSTA “RĪGA”” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

VAS “”STARPTAUTISKĀ LIDOSTA “RĪGA”” ir noteikusi kārtību taksometru novietošanai stāvēšanai lidostas teritorijā. Iebilstot pret šo kārtību, pieteicējs lūdza nodrošināt pieeju taksometru stāvvietai lidostā, kas ir publiska lieta, taču saņēma noraidījumu, jo pieteicējam nav konstatējamas subjektīvās tiesības beznosacījumu kārtībā jebkurā laikā un vietā izmantot privātam tiesību subjektam piederošu īpašumu. Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, proti, pienākuma uzlikšanu lidostai nodrošināt piekļuvi taksometru stāvvietai. Lidosta apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteicēja pieteikums tika apmierināts, pārsūdzēja kasācijas kārtībā. Sūdzībā lidosta cita starpā norāda, ka tiesa nav piemērojusi Civillikuma normas attiecībā uz īpašumu kā pilnīgas varas tiesību pār lietu, kā arī tiesa nav vērtējusi, vai pieteicējam vispār ir subjektīvās tiesības iesniegt pieteikumu tiesā, un vai to aizskārums ir reāls. (Lieta SKA-470/2017).

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 269 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties