Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteikums, kurā lūgts uzlikt Ministru kabinetam pienākumu pieņemt lēmumu par kompensācijas izmaksu par nacionalizētām ēkām.

Jautājuma par lietas izskatīšanas pakļautību izšķiršanai bija nepieciešams noskaidrot, kāds ir strīdus attiecību raksturs – vai tās ir publiski tiesiskās attiecības, vai arī privāttiesiskās attiecības, un kāda ir pieņemamā lēmuma par kompensāciju tiesiskā daba.

Konkrētajā gadījumā bijušās īpašnieces mantinieki vēlējās atgūt nacionalizēto namīpašumu denacionalizācijas ceļā. Denacionalizācijai ir publiski tiesisks raksturs. Ja nacionalizēto namīpašumu nav iespējams atgūt natūrā, arī kompensācijas piešķiršanai par nacionalizēto namīpašumu ir publiski tiesisks raksturs. Iestādes lēmums par kompensācijas piešķiršanu par nacionalizēto namīpašumu, kuru nevar atgūt natūrā, ir administratīvais akts, jo tam ir visas administratīvā akta pazīmes.

Tā kā pieteicējām nebija iespējams atdot nacionalizēto namīpašumu natūrā sakarā ar to, ka īpašuma tiesības uz ēku, kurā atrodas valsts nozīmes kultūras objekts, atzītas valstij, pieteikums šādā gadījumā ir par labvēlīga administratīvā akta (kompetentās iestādes lēmuma par kompensācijas izmaksu) izdošanu.

Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju sēde lēma, ka līdz ar to pieteicēju pieteikums ir pakļauts izskatīšanai administratīvajā tiesā.

Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 50. panta piekto daļu Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību. Augstākās tiesas priekšsēdētājs ar balsstiesībām piedalās šajās sēdēs un vada tās.