Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs desmit kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un desmit blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Iepirkumu uzraudzības birojs, Iekšlietu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Konkurences padome, Patentu valde, Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola un Rēzeknes novada dome.

Augstākās tiesas Civillietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu kasācijas sūdzību un rakstveida procesā izskatīs 12 kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs desmit lietas. Četrās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un divās lietās prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Divās lietās saņemtas gan kasācijas sūdzības, gan prokurora kasācijas protests. Vienā lietā izskatīs apsūdzētā sūdzību par pirmās instances tiesā apspirinātu vienošanos par vainas atzīšanu un sodu. Vienu lietu izskatīs sakarā ar apsūdzētā sūdzību par zemākas instances tiesas lēmumu neatjaunot termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai.

Informācija pa atsevišķām lietām:

1) Krimināllietu departaments 28. februārī rakstveida procesā izskatīs krimināllietu, kur kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas spriedumu iesniegusi apsūdzētā.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētā atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 179. panta trešās daļas par to, ka viņa, būdama bankas darbiniece, kuras pārziņā savu darba pienākumu pildīšanai tika nodoti bankas naudas līdzekļi, tos piesavinājās lielā apmērā (74 432,73 lati jeb 105 908,23 eiro). Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu apsūdzētā notiesāta nosacīti, nosakot pārbaudes laiku uz 4 gadiem.

Apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā saistībā ar apsūdzētās apelācijas sūdzību un prokurora apelācijas protestu, pirmās instances tiesas spriedumu atcela daļā par apsūdzētajai noteikto sodu. Apsūdzētajai par Krimināllikuma 179. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, piemērojot Krimināllikuma 49.¹panta pirmās daļas 1. punktu, sods noteikts brīvības atņemšana uz 4 gadiem.

Lietā aktualizēts jautājums par apsūdzētajai noteikto sodu (Lieta SKK-141/2017).

2) Krimināllietu departaments 28. februārī rakstveida procesā izskatīs krimināllietu, kur kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu iesniedzis apsūdzētās aizstāvis un kasācijas protestu iesniedzis Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētā atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 118. panta 2. punkta par to, ka viņa, izdarīja slepkavību pastiprinošos apstākļos un sevišķi pastiprinošos apstākļos, tas ir, noslepkavoja divas personas, kuras vainīgajam apzinoties atradās bezpalīdzības stāvoklī (noslepkavoja savus divus mazgadīgos bērnus). Noziedzīgais nodarījums izdarīts 2014. gada oktobrī Baložos. Par šo noziedzīgo nodarījumu sods apsūdzētajai noteikts brīvības atņemšana uz 20 gadiem un policijas kontrole uz 3 gadiem.

Apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā saistībā ar apsūdzētās aizstāvja apelācijas sūdzību un prokurora apelācijas protestu, pirmās instances tiesas spriedumu atstāja negrozītu.

Lietā aktualizēts jautājums par apsūdzētās vainīgumu viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (SKK-12/2017).

3) Administratīvo lietu departaments 28. februātī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administrtaīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Iekšlietu ministrijas lēmuma atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu.

Lieta ir par disciplinārsoda piemērošanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes daļas komandierim par nepienācīgu daļas vadīšanu, kas izpaudās amatpersonu neiepazīstināšanā ar iekšējo normatīvo aktu. Pieteikumu viņa tiesību aizstāvībai iesniedza Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība. (Lieta SKA-87/2017).

4) Administratīvo lietu departaments 28. februārī rakstveida procesā izskatīs lietu, kura Augstākajā tiesā nonākusi atkārtoti un kurā pārsūdzēts Iepirkumu uzraudzības biroja 2012. gada 23. maija lēmums, ar kuru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai atļauts slēgt iepirkuma līgumu ar konkursā „Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un izbūve Dobeles aglomerācijā” noteikto uzvarētāju.

Lietā iepriekš kasācijas kārtībā izšķirts jautājums par konkrētā iepirkuma nolikuma prasību interpretāciju attiecībā uz piedāvātā atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredzi, kā arī sniegtas atziņas par pretendenta finansiālā un saimnieciskā stāvokļa pierādīšanu, ja pretendents balstās uz cita uzņēmēja iespējām saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 41. pantā noteikto regulējumu (sk. Augstākās tiesas 2014. gada 9. maija spriedumu Nr. SKA-287/2014).

Šobrīd lietā, gan no cita aspekta, taču joprojām aktuāli tie paši jautājumi. Pirmkārt, vai tiesa ir pareizi novērtējusi lietas apstākļus attiecībā uz uzvarējušā pretendenta piedāvātā speciālista pieredzes atbilstību nolikuma prasībām. Otrkārt, kā novērtējama pretendenta balstīšanās uz citas personas finansiālajām un saimnieciskajām iespējām, ja šo personu paredzēts iesaistīt līguma izpildē kā apakšuzņēmēju, nododot tai daļu no visiem iepirkuma līguma ietvaros veicamajiem darbiem. Proti, vai un kāda nozīme ir paša pretendenta finansiālajai un saimnieciskajai kapacitātei, vai un kāda nozīme ir apakšuzņēmējam nododamo darbu daļai (attiecībai pret kopējo veicamo darbu apjomu), vai vērā ņemama visiem apakšuzņēmējiem nododamo darbu daļa. (Lieta SKA-26/2017).

5) Krimināllietu departaments 1. martā rakstveida procesā izskatīs krimināllietu, kur kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas spriedumu ienieguši apsūdzētais un viņa aizstāve.

Ar 1. instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 329. panta par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, kas par ziņu neizpaušanu bijusi brīdināta un kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu, izpauda neizpaužamas ziņas, kas nav valsts noslēpums. Par šo noziedzīgo nodarījumu apsūdzētajam noteikts sods  piespiedu darbs uz 184 stundām.

Apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā saistībā ar apsūdzētā un viņa aizstāves apelācijas sūdzībām, pirmās instances tiesas spriedumu atcela daļā par apsūdzētā notiesāšanu un sodīšanu pēc Krimināllikuma 329. panta. Apsūdzētais atzīts par vainīgu Krimināllikuma 329. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un, piemērojot Krimināllikuma 49.¹panta pirmās daļas 1. punktu, sodīts ar piespiedu darbu uz 120 stundām.

Lietā aktualizēts jautājums par to, vai kriminālprocesā izņemtā e-pasta sarakste un tās apskate atzīstami par pieļaujamiem pierādījumiem (Lieta SKK-147/2017).

6) Administratīvo lietu departaments 2. martā rakstveida procesā izskatīs SIA “Drošības birojs” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2015. gada 29. jūnija spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas pieteikums par Patentu valdes Apelācijas padomes lēmuma atcelšanu. Patentu valdes Apelācijas padome bija apmierinājusi Dānijas uzņēmuma Falck Danmark A/S iebildumu pret pieteicējas figurālās preču zīmes lietošanu Latvijā un nolēmusi izdarīt nepieciešamos ierakstus, kas saistīti ar preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu. Lietā ir strīds, vai apstrīdētā pieteicējas preču zīme ir sajaucami līdzīga ar trešās personas agrākajām preču zīmēm. (Lieta SKA-112/2017).

7) Administratīvo lietu departaments 2. martā rakstveida procesā izskatīs SIA „5. iela” un Rēzeknes novada domes kasācijas sūdzības par Administratīvās rajona tiesas 2014. gada 19. decembra spriedumu. Ar rajona tiesas spriedumu atzīts par prettiesisku Rēzeknes novada pašvaldības iepirkuma komisijas lēmums daļā par iepirkuma 1. daļas rezultātiem un atzīts par spēkā neesošu Rēzeknes novada pašvaldības un SIA “SAALS” līgums par Rēzeknes novada Maltas 1. un 2. vidusskolas kopējās infrastruktūras rekonstrukcijas, Maltas 1. vidusskolas ēkas korpusa un garāžu ēkas rekonstrukcijas tehnisko projektu, Maltas 2. vidusskolas ēkas korpusa vienkāršotās rekonstrukcijas dokumentācijas izstrādi un autoruzraudzību. Ar spriedumu pieteikums noraidīts daļā par mantisko zaudējumu atlīdzinājumu. (SKA-13/2017).

8) Civillietu departaments 2. martā tiesas sēdē mutvārdu procesā turpinās izskatīt lietu, kurā strīds ir par bankas tiesībām izmantot parādnieka kontā esošos naudas līdzekļus kā finanšu ķīlu, lai segtu parādnieka saistības pret banku.

2015. gada 11. martā Augstākā tiesa apturēja lietā tiesvedību un uzdeva Eiropas Savienības Tiesai piecus jautājumus, kuru būtība ir noskaidrot direktīvas 2002/47/EK mērķi un tvērumu. Eiropas Savienības tiesas sniegtā direktīvas interpretācija kalpos par pamatu izvērtēšanai, vai Latvijas likums, kurš pieņemts šīs direktīvas ieviešanas nolūkos, nav pārsniedzis direktīvas ieviešanas robežas, un, ja ir, tad vai šāda pārsniegšana bija pieļaujama.

Prasību tiesā iesniedza SIA „Izdevniecība STILUS”, prasot piedzīt no AS „Swedbank” naudas līdzekļus, kuri tikuši ieturēti minētajā kārtībā. Pirmās instances un apelācijas instances tiesas prasību noraidīja. (lieta SKC-1/2017).