Lai pilnveidotu tiesisko mehānismu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata kandidātu atlasei un tā darbības nodrošināšanai, turpmāk likums vairs neprasīs vismaz trīs gadu pieredzi šajā jomā. To paredz Saeimā ceturtdien, 2. februārī, galīgajā lasījumā pieņemtais grozījums regulējumā.
Izmaiņas paredz, ka turpmāk par biroja priekšnieka amata pretendentu varēs izvirzīt personu, kura ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, uzkrājusi amatam atbilstošu pieredzi, kā arī pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā. Līdz šim likums prasīja vismaz triju gadu pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā.\
Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš iepriekš informēja, ka izmaiņas saistītas ar neveiksmīgo KNAB priekšnieka konkursu, pēc kura atlases komisija secināja, ka kandidātam vismaz trīs gadu pieredzei nav jābūt obligātai prasībai. Valsts pārvaldes vadītāju atlases pieredze 2016. gadā liecina, ka nostrādātais laiks vadošā amatā ne vienmēr tieši saistīts ar pilnvērtīgām kandidāta vadības prasmēm.
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
