Instrukcijas mērķis ir noteikt vienotu sadarbības kārtību valsts institūcijām, kuru kompetencē ir noziedzības novēršana un apkarošana. Instrukcija paredz, ka tiesībaizsardzības iestādes, balstoties uz kriminālizlūkošanā iegūtajiem rezultātiem, sadarbojas stratēģiskajā, taktiskajā un operatīvajā līmenī, lai iegūtu informāciju un zināšanas par noziedzīgiem nodarījumiem un tos izdarījušām personām, ietekmējošiem faktoriem, dinamiku, kā arī nodrošinātu saskaņotu rīcību.

Kriminālizlūkošanas analītiskie ziņojumi ir tiesībaizsardzības iestāžu patstāvīgi vai savstarpējā sadarbībā izstrādāti dokumenti, kuros ietverta informācija par noziedzības aktuālo situāciju, veicinošiem faktoriem un veicamajiem apkarošanas pasākumiem.

Instrukcija paredz, ka tiesībsargājošās iestādes sagatavo dažādus kriminālizlūkošanas analītiskos ziņojumus, piemēram, stratēģisko novērtējumu, kas raksturo noziedzības stāvokli, attīstības tendences un fenomenus, identificē ilgtermiņa problēmas.

Instrukcijas sadaļā par kriminālizlūkošanas sadarbības institūcijām teikts, ka noziedzības apkarošanas politikas saskaņotai īstenošanai izveido šādas tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības darba grupas: vadības, ekspertu un ekspertu darba grupu specializētiem uzdevumiem.

Piemēram, tiesībaizsardzības iestāžu vadības darba grupa nodrošina nepieciešamās informācijas apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm un saskaņo to rīcību, lai sekmētu tiesībaizsardzības iestāžu koordinētu darbību atbilstoši noteiktajām noziedzības apkarošanas prioritātēm.

Tiesībaizsardzības iestāžu vadības darba grupa izvērtē priekšlikumus par prioritārajiem noziedzības novēršanas un apkarošanas virzieniem un lemj par prioritātēm, kā arī izvērtē kriminālizlūkošanas analītiskos ziņojumus un veic citus pienākumus.

Tiesībaizsardzības iestāžu vadības darba grupas sēdes notiek ne retāk kā divas reizes gadā. Starpinstitūciju ekspertu grupa un specializētā starpinstitūciju ekspertu grupa darbojas pastāvīgi, nosakot savu darba grafiku.