Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver: “Uz diskusiju esam aicinājuši valsts pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, lai runātu par valsts attieksmes maiņu, arvien plašāk administratīvo tiesību jomā un lēmumu pieņemšanā nodrošinot labas pārvaldības principu.”  Biežāka administratīvo līgumu slēgšana būs labas pārvaldības piemērs valsts pārvaldes praksē – nevis izdot norādījumus, kas privātpersonai bez ierunām jāizpilda, bet gan interesēties, vai nav iespējams vienoties par tādu rīcības modeli, kurā gan valsts, gan persona spēj vienlaicīgi īstenot savas intereses, uzskata tieslietu ministrs.

Administratīvajā procesā attiecības starp privātpersonu un iestādi visbiežāk tiek ietekmētas ar iestādes izdotu administratīvo aktu vai iestādes veiktu faktisko rīcību. Papildus minētajam, pastāv arī iespēja tiesiskās attiecības starp privātpersonu un iestādi noregulēt, izmantojot administratīvo līgumu. Piemēram, lai izbeigtu tiesisku strīdu, it īpaši tiesas procesu, noslēdzams izlīgums starp privātpersonu un iestādi, kas ir viens no administratīvā līguma veidiem. Tomēr, neskatoties uz to, ka administratīvā līguma pamatprincipi ir nostiprināti normatīvajos aktos jau vairāk nekā desmit gadus, administratīvā līguma slēgšana starp privātpersonu un valsts iestādi nenotiek bieži.

Līdz ar to Tieslietu ministrija aicina valsts pārvaldes iestādes sekmēt pārdomātu un sistemātisku administratīvo līgumu slēgšanu strīdos ar privātpersonām, lai turpmāk ne tikai ietaupītu valsts un privātpersonu resursus, bet arī uzlabotu gan iestādes un valsts pārvaldes prestižu un autoritāti ilgtermiņā.