Apstrīdētā norma

Apstrīdētā norma nosaka: „Lēmumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu pieņem, ja pēdējo divu administratora sertifikāta darbības gadu laikā Maksātnespējas administrācija divas reizes ir atzinusi normatīvo aktu pārkāpumus administratora darbībā.”

Augstāka juridiska spēka norma

Satversmes 106. panta pirmais teikums: „Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.”

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc Zigurda Aumeistera konstitucionālās sūdzības. Sūdzības iesniedzējs ir bijis maksātnespējas procesa administrators, kura sertifikāta darbība varēja tikt izbeigta, piemērojot apstrīdēto normu. Pēc sūdzības iesniedzēja ieskata, apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo viņa tiesības saglabāt izvēlēto nodarbošanos.

Tiesas secinājumi un lēmums

Saeima lūdza izbeigt tiesvedību, jo uzskatīja, ka apstrīdētā norma sūdzības iesniedzējam nav piemērota un nevar tikt piemērota, jo viņš pats ir izvēlējies neturpināt administratora nodarbošanos un nav pieteicies atkārtotai sertificēšanai. Tādēļ Satversmes tiesa vērtēja, vai apstrīdētā norma skar tādas tiesības, kas ietilpst Satversmes 106. panta pirmā teikuma tvērumā, un vai tieši apstrīdētā norma aizskar sūdzības iesniedzējam Satversmē noteiktās pamattiesības. [5]

Tiesas lēmumā secināts, ka apstrīdētā norma skar tādas tiesības, kas ietilpst Satversmes 106. panta pirmā teikuma tvērumā. [6]

Satversmes tiesa atgādināja, ka pamattiesību aizskārums ir obligāts priekšnoteikums personas tiesībām iesniegt konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā. Tāpēc, izskatot pēc konstitucionālās sūdzības ierosinātu lietu, Satversmes tiesai ir jāvērtē, vai personas pamattiesību aizskārums jau ir radies vai arī tas varētu rasties nākotnē. Tiesa arī atzina, ka, izskatot lietu, var tikt konstatēts tādu faktisko apstākļu kopums, kuru dēļ tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama, jo personas pamattiesību aizskārums nav radies un ir pilnīgi skaidrs, ka tas arī neradīsies. [7]

Konstitucionālajā sūdzībā bija pamatots, kādēļ lietai Satversmes tiesā būtu jābūt ierosinātai vēl pirms sūdzības iesniedzēja aizskāruma rašanās. [9] Savukārt, izskatot lietu, tika secināts, ka sūdzības iesniedzējam izsniegtā administratora sertifikāta darbība tika izbeigta uz citas tiesību normas, nevis apstrīdētās normas pamata. Tādējādi Satversmes tiesas secināja, ka apstrīdētā norma sūdzības iesniedzējam nav piemērota, nav radījusi viņam nelabvēlīgas sekas un līdz ar to viņam nav radies arī Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteikto pamattiesību aizskārums. [11]

Izvērtējusi sūdzības iesniedzēja papildu paskaidrojumus, tiesa atzina, ka lietā konstatējams tādu faktisko apstākļu kopums, kuru dēļ sūdzības iesniedzējam pamattiesību aizskārums nevar rasties arī nākotnē. Līdz ar to tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama. [12]

Satversmes tiesas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams. Lēmums ir pieejams Satversmes tiesas mājaslapā.