Valsts kontroles revīzijas secinājumu daļa, kura visvairāk skar katra iedzīvotāja ikdienu, ir valsts ieņēmumi, no kuriem tiek maksātas algas skolotājiem, mediķiem, policistiem un  apmaksāti citi sabiedrībai svarīgi valsts pakalpojumi. Nodokļu maksājumi veido aptuveni 4/5 valsts budžeta ieņēmumu. Par nodokļu politikas izstrādi ir atbildīga Finanšu ministrija, bet par nodokļu iekasēšanu - Valsts ieņēmumu dienests (VID). Vērtējām arī ieņēmumus no nodevu maksājumiem un valsts kapitālsabiedrību dividendēm, kuri pagājušajā gadā tika iekasēti aptuveni 130 miljonu eiro apmērā katrā no šiem veidiem.

Vērtējot nodokļu politikas jautājumus, Valsts kontrole secina, ka valstī joprojām nav definēta tāda nodokļu politika, kas paredzētu ilgtermiņa mērķus, veicinātu uzņēmējdarbību un tādējādi – valsts konkurētspēju, kā arī veidotu sabiedrības izpratni par ieguvumiem no godīgas un savlaicīgas nodokļu nomaksas.

Savukārt, vērtējot VID darbības nodokļu iekasēšanas jomā, redzam mērķtiecīgas rīcības trūkumu. Nodokļu parādi ir 1,4 miljardu eiro apmērā, kas veido jau 1/6 daļu no visiem nodokļu ieņēmumiem. Turklāt ik gadu turpina pieaugt nepiedzenamais nodokļu parāds. 2015. gadā tā summa jau ir pārsniegusi 900 miljonus eiro. Vēl gandrīz 350 miljoni eiro ir maksātnespējīgu uzņēmumu parādi, kuri, visticamāk, samaksāti nekad netiks. Tomēr joprojām trūkst objektīva izvērtējuma un rīcības plāna, kā šo tendenci nākotnē ierobežot.

VID nodokļu auditu mērķis ir neļaut negodīgiem uzņēmējiem izvairīties no nodokļu nomaksas. Turklāt nodokļu auditu pierakstiem būtu jātiek veiktiem tā, lai kvalificētai “trešajai pusei” būtu iespēja gūt pārliecību par audita gaitas un secinājumu objektivitāti. Tomēr šis mērķis ne vienmēr tiek sasniegts. Izlases veidā pārbaudot 4% VID veikto nodokļu auditu lietu, secinājām, ka auditu pieraksti ir nepilnīgi un to secinājumi līdz ar to nav izsekojami.

Arī situācija ar muitas deklarāciju pārbaudi nevieš pārliecību par VID spēju efektīvi identificēt negodīgus uzņēmējus un krāpnieciskus darījumus. Pārbaudāmo deklarāciju izvēlē joprojām liela loma ir VID darbinieka subjektīvajam viedoklim, un ne vienmēr tiek pārbaudīti riskantākie darījumi. Ieņēmumi no papildus aprēķinātajiem maksājumiem valsts budžetam ir tikai par trešdaļu lielāki par paša VID muitas deklarāciju datu atbilstības pārbaužu izmaksām. Rodas jautājums - vai nu valstī gandrīz nepastāv nelegālu preču ievešana no citām valstīm, vai tomēr trūkst gribasspēka sakārtot deklarāciju pārbaudi?

Arī korupcijas risku novēršana Valsts ieņēmumu dienestā nav bijusi pietiekami augsta prioritāte. Tikai 2016. gadā, jau pēc Valsts kontroles revīzijas, tika ieviestas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) noteiktās minimālās prasības korupcijas risku mazināšanai. Tomēr šie procesi arvien notiek nepārdomāti. Piemēram, vispirms tiek izstrādāta kārtība darbinieku rotācijai, bet tikai pēc tam tiek noteikti tie amati, kuri ir pakļauti visaugstākajam korupcijas riskam.

Par mērķtiecības trūkumu liecina arī citas konstatētās nepilnības. Piemēram, VID piemērotā pieeja uzņēmumu izvērtēšanā pirms to reģistrēšanas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā nenovērš risku, ka tiek reģistrēti uzņēmumi, kas var tikt izmantoti PVN izkrāpšanā. Atkārtoti redzējām arī to, ka tiek kavētas iedzīvotāju un uzņēmēju pārmaksāto nodokļu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un PVN atmaksas. Turklāt par šiem kavējumiem valsts kavējuma naudu neaprēķina un nodokļu maksātājiem to neatmaksā. Nepamatoti netiek likvidēti vairāki desmiti tūkstoši uzņēmumu, kuri gadiem neveic nekādu saimniecisko darbību, un pastāv risks, ka tie var tikt izmantoti krāpnieciskās shēmās.

Vērtējot nodevu iekasēšanu, šogad revīzijas izlasē iekļāvām vīzu, finanšu stabilitātes un autoceļu izmantošanas nodevas. Vispirms jāsaka, ka nodevu sistēma kopumā ir nepamatoti sarežģīta. To reglamentē 7 likumi, 100 Ministru kabineta noteikumi, administrācijas procesā ir iesaistītas 32 institūcijas, 97 zvērināti tiesu izpildītāji un 107 zvērināti notāri. Finanšu ministrija jau iepriekš ir saņēmusi Valsts kontroles ieteikumus sistēmu vienkāršot un padarīt efektīvāku, tomēr tas vēl arvien nav izdarīts. Piemēram, saskaņā ar revidentu aplēsēm valsts budžetā nav iekasēta autoceļu lietošanas nodeva 1,4–1,9 miljonu eiro apmērā.

Arī kapitālsabiedrību nopelnītā nauda ne visos gadījumos tiek iemaksāta valsts budžetā pilnā, likumā noteiktajā apmērā. Pirmkārt, Valsts kontrole konstatēja četrus no 19 kapitālsabiedrību meitas uzņēmumiem, kuri ir strādājuši ar peļņu, bet nav ieskaitījuši likumā noteikto peļnas daļu kapitāldaļu turētājiem. Tā rezultātā valsts budžets nav saņēmis 3 miljonus eiro. Otrkārt, valsts kapitālsabiedrību “mazmeitām” vispār nav pienākuma nopelnīto peļņu sadalīt un pārskaitīt kapitāldaļu turētājam. Tādējādi tikai sešas no kopumā 16 pelnošajām kapitālsabiedrību “mazmeitām” to ir darījušas.

Attiecībā uz pašu pārskatu, līdzīgi kā iepriekšējos gadus, Valsts kontrole ir sniegusi savu atzinumu ar iebildi, jo revīzijā ir atklātas būtiskas nepilnības. Valsts galvenais pārskats joprojām nesniedz patiesu informāciju par to, kas un kādā vērtībā valstij un pašvaldībām pieder, kā arī par to parādsaistībām, proti, pārskata pašvaldību daļā par summu, kas pārsniedz 70 miljonus eiro, nepamatoti ir palielināta pašvaldību zemju, ēku un būvju vērtība. Arī Rīgas pašvaldība jau kuru gadu pēc kārtas savus aizņēmumus ir norādījusi neprecīzi.

Daudzas pašvaldības nereti pat nezina, kādi īpašumi tām pieder. Šādos apstākļos diez vai ir iespējams pilnvērtīgi pārvaldīt sabiedrības īpašumu, rūpēties par tā saglabāšanu, attīstību un izmantošanu sabiedrības interesēs. Par aktīviem 2,3  miljardu eiro vērtībā, kas veido 27% no pašvaldību aktīvu kopējās vērtības, Valsts kontrole nevarēja noteikt nepieciešamo labojumu apmēru, jo īpašumi nav salīdzināti ar valsts reģistru datiem vai arī nebija pieejami īpašumu vērtību pamatojošie dokumenti. Vienlaikus Valsts kontrole ir aicinājusi Valsts zemes dienestu un Tieslietu ministriju pilnveidot nekustamo īpašumu uzskaiti reglamentējošos tiesību aktus, jo pašlaik pašvaldībām ir apgrūtinoši veikt nepieciešamo salīdzināšanu.

Šajā revīzijā arī vērtējām, vai Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai piešķirtais finansējums tika izlietots atbilstoši tiesību aktiem. Veicot izlases veida pārbaudes par 2015. gadā izlietotajiem nepilniem 42 miljoniem eiro, revidenti nekonstatēja būtiskus trūkumus un neatbilstības. Jāuzsver, ka pirmajā prezidentūras gadā neatbilstoši izlietotie līdzekļi veidoja 3,4% no piešķīruma, bet 2015. gadā neatbilstošu izdevumu jau bija mazāk nekā puse procenta, kas liecina, ka iestādes ir ņēmušas vērā iepriekšējās Valsts kontroles revīzijās konstatēto. Līdz ar to Valsts kontrole sniedza pozitīvu atzinumu par Prezidentūras nodrošināšanai piešķirtā finansējuma izlietojuma atbilstību tiesību aktiem. Vienlaikus Valsts kontrole uzsver, ka šajā revīzijā netika vērtēta Prezidentūras izdevumu lietderība.

Revīzijas rezultātā Valsts kontrole ir sniegusi 42 ieteikumus, no tiem 27 Finanšu ministrijai, pa četriem Ministru kabinetam un Tieslietu ministrijai un septiņus – pašvaldībām.