Likumprojektā ir precizēts, ka pašvaldība vai tās iestāde turpmāk varēs tikt uzskatīta par kredītinformācijas lietotāju arī gadījumā, kad tā nodrošina nodokļu un nodevu administrēšanu. Tādējādi pašvaldībai tiks nodrošināta iespēja nodot informāciju kredītinformācijas birojiem arī par parādniekiem, kuriem parāds izveidojies uz likuma pamata. Šāds regulējums ļaus paplašināt apzināmās personas, kurām ir izveidojies nodokļu parāds, un pašvaldībām dos papildu iespēju atgūt nesamaksātos parādus.

Vienlaikus likumprojektā noteikta administratīvā atbildība par kredītinformācijas biroja pakalpojumu sniegšanu bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas - juridiskajām personām no divtūkstoš līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām. Atbilstoši likumprojektam “Administratīvo pārkāpumu procesa likums” vienas naudas soda vienības apmērs ir 5 eiro.

Tāpat likumprojektā noteikts, ka, tāpat kā līdz šim, kompetentā institūcija, kura varēs veikt administratīvā pārkāpuma procesu būs Datu valsts inspekcija.

Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā stājas spēkā vienlaicīgi ar likumprojektu “Administratīvo pārkāpumu procesa likums”.

Vairāk ar likumprojektu “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.