Eiropas valstīs veiktie pētījumi liecina, ka standartu izmantošana un ieviešana būtiski veicina produktivitāti un inovācijas, kā arī dod ievērojamu pozitīvu ietekmi uz valstu iekšzemes kopproduktu. Labi funkcionējoša standartizācijas sistēma dod iespēju gan Latvijas uzņēmējiem, gan arī konkrētām nozarēm veicināt konkurētspēju, mazinot tirdzniecības tehniskās barjeras, veicinot preču un pakalpojumu vienotas kvalitātes prasības.

Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums paredz stiprināt standartizācijā iesaistīto pušu dialogu, tādējādi veicinot publiskā un privātā sektora efektīvu sadarbību un iesaistīšanos standartu izstrādē. Efektīvāka standartizācijas izmantošana kalpo arī kā labs instruments, lai veicinātu nozaru pašregulāciju un kopīgi izstrādātos standartus izmantotu valsts politiku atbalstam. Kā piemēru var minēt būvniecības nozari, kur tehnisko normu noteikšana tiek paredzēta nozares profesionāļu līmenī ar standartu palīdzību.

Ministrija piedāvā vairākus jauninājumus esošajā standartizācijas sistēmā.

Pirmkārt, nacionālās standartizācijas institūcijas funkcijas nodot privātpersonu pārziņā. Standartizācija pēc savas būtības nav valsts pārvaldes uzdevumus, tāpēc rosinām standartizācijas darbību nodot privātpersonu pārziņā, tādējādi veicinot plašāku sabiedrības iesaisti šajā procesā. Ievērojot ES dominējošo praksi, nacionālā standartizācijas institūcija būtu veidojama kā biedru organizācija, kura būtu atvērta ikvienam un kas tiktu līdzfinansēta no valsts puses.

Otrkārt, izveidot standartu tulkošanas fondu, kas tiktu veidots no finansējuma, kas gūts no valsts budžeta līdzekļiem tulkoto standartu pārdošanas. Šie līdzekļi tālāk tiktu izmantoti nākošā gada standartu tulkošanas plāna izpildei.

Treškārt, izveidot centralizētu standartu izstrādes un tulkošanas sistēmu. Šīs sistēmas ietvaros ministrijas dotu uzdevumus nacionālajai standartizācijas institūcijai izstrādāt nepieciešamos standartus attiecīgās nozares regulēšanai vai arī veikt standartu tulkošanu.

Ceturtkārt, normatīvajā regulējumā precīzāk noteikt standartu būtību un to atšķirību no normatīvajiem aktiem. Vienlaikus piedāvājam paplašināt standartu pieejamību un  standartu lasītavas izvietot bibliotēkās.

Piektkārt, tiesību aktos samazināt tiešo atsauču uz standartiem izmantošanu un pēc iespējas vairāk izmantot netiešās atsauces uz standartiem. Tas nozīmē, vispirms tiesību aktos noteikt būtiskās prasības, un pēc tam standartos noteikt veidu, metodi un raksturlielumus, kā izpildīt būtiskās prasības. Šīs sistēmas ietvaros standartu izmantošana dod atbilstības prezumpciju būtiskajām prasībām (t.i., pieņēmumu par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām būtiskajām prasībām un līdz ar to arī tiesības likumīgi piedāvāt šādu preci vai pakalpojumu tirgū), bet tie netiek noteikti par obligātiem. Šāda pieeja jau daudzus gadus sekmīgi tiek izmantota ES regulējumā.

Detalizēti ar Ekonomikas ministrijas piedāvājumu var iepazīties Konceptuālajā ziņojumā "Par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas pilnveidošanu", kas publicēts MK tīmekļa vietnē.