Atsaucoties uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedumu kādā lietā, uz galvotājiem neattieksies Civillikuma 1710. pants (Galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku) un 1712. pants (Galvojums izbeidzas ar ikvienu notikumu, kas atsvabina galveno parādnieku). Galvenā parādnieka maksātnespēja un viņa atbrīvošana no neizpildītajām saistībām neizbeidz galvojumu, jo atbilstoši Civillikuma 1692. pantam galvojuma mērķis ir atbildēt kreditoram par trešās personas parādu. Galvotāja pienākums atbildēt kreditoram izriet no galvojuma līguma, proti, galvojot par parādnieka saistībām, galvinieks uzņemas risku atbildēt kreditoram par parādnieka saistībām arī tad, ja parādnieks nonāktu finansiālās grūtībās. Līdz ar to galvinieka atbildība kreditoram par tāda parādnieka, kurš nonācis maksātnespējas situācijā, saistībām tieši atbilst galvojuma mērķim. Turpretī galvinieka atsvabināšana no pienākuma atbildēt kreditoram par galvenā parādnieka saistībām tikai tā iemesla dēļ, ka parādnieka sliktais finansiālais stāvoklis to novedis līdz maksātnespējai, ir pretrunā ar pašu galvojuma mērķi.

Kredītņēmēju konsultāciju centra valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš: “Atsaucoties uz pēdējo informāciju darām zināmu, ka galvotājiem, kuru parādnieki jau iziet vai plāno uzsākt maksātnespējas procesu, galvotāju atbildība un saistības netiks automātiski dzēstas līdz ar parādnieka maksātnespējas procesa noslēgšanos. Vienīgais veids, kā galvotājam šādā situācijā atbrīvoties no saistībām, ir uzsākt savu maksātnespējas procesu.”