Kā liecina Eiropas Slimību un kontroles centra dati, 10% no kopējās populācijas ir inficējusies ar vīrushepatītu C, veicot tetovēšanas, pīrsinga vai citas invazīvas kosmētiskās procedūras (izmantotais avots – Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma anotācija). Ņemot vērā instrumentu daudzveidību un ķīmisko elementu esamību šādu procedūru veikšanas laikā, persona tiek pakļauta lielam infekciju iegūšanas riskam, piemēram, vīrushepatītam B, C un HIV.

Latvijas Republikā līdz 2016. gada 1. janvārim nepastāvēja atsevišķs normatīvais regulējums, kas reglamentētu higiēnas prasības tetovēšanas salonos. Pastāvēja viens kopējs regulējums, kurš galvenokārt tika veidots, ņemot vērā kosmētiskajā kabinetā veicamās procedūras, kas atšķiras no tetovēšanas salonos sniegtajām. Nedz Eiropas Padomes, nedz Eiropas līmenī nepastāv regulējums, kas pilnvērtīgi aizsargātu šo jomu, tādējādi cilvēku veselība un dzīvība tiek pakļauta riskam, rezultātā tiek pārkāptas viņu tiesības uz veselības aizsardzību.

Lai personas tiktu pilnvērtīgi aizsargātas, Eiropas Padomes un Eiropas Savienības līmenī jāizstrādā normatīvie akti, kas paredzētu vienādus drošības standartus higiēnas prasību jomā tetovēšanas salonos. Standartu un kopēju normatīvo aktu izveidošana samazinātu augsto saslimšanas risku ar infekcijas slimībām, nodrošinot personas pamattiesību pilnvērtīgu realizāciju.