26. Novembris 2015 11:14
Jaunumi
Saeima apstiprina Nacionālās drošības koncepciju un atbalsta izmaiņas vairākos likumos nacionālās drošības stiprināšanai

Saeima ceturtdien, 26.novembrī, ar lēmuma projektu apstiprināja Nacionālās drošības koncepciju, kā arī konceptuāli atbalstīja izmaiņas vairākos likumos nacionālās drošības stiprināšanai. Šos grozījumus rosinājis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, un tie paredz pilnveidot valsts augstāko amatpersonu un institūciju rīcību valsts ārēja apdraudējuma gadījumā.

Nacionālās drošības koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes. Nacionālās drošības koncepcija ir publiski pieejams dokuments.

Saeimas apstiprinātajā koncepcijā noteiktas astoņas prioritātes Latvijas nacionālās drošības apdraudējumu novēršanai: iekšējās drošības apdraudējuma novēršana; ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršana; militārā apdraudējuma novēršana; pilsoniskās sabiedrības vienotības apdraudējuma novēršana; Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana; Latvijas ekonomikai radītā apdraudējuma novēršana; starptautiskā terorisma radītā apdraudējuma novēršana; kiberapdraudējuma novēršana.

Valsts apdraudējuma analīzē un koncepcijā aplūkoti draudi, kas tieši un pastarpināti ietekmē Latvijas nacionālo drošību un saistīti ar izmaiņām starptautiskajā drošības vidē, militārajām aktivitātēm Latvijas robežu tuvumā, starptautiskā terorisma tendencēm, kiberdrošību, kā arī atsevišķu valstu centieniem ar politiskiem, humanitāriem, informatīviem un ekonomiskiem līdzekļiem ietekmēt Latvijas sabiedrības vienotību, valsts ārpolitisko orientāciju un iekšpolitisko stabilitāti.

Koncepcijā iekļautās prioritātes tiks izmantotas, plānojot un definējot konkrētus pasākumus un līdzekļus valsts apdraudējuma neitralizācijai un novēršanai, kas tiks iekļauti Nacionālās drošības plānā.

Koncepciju sagatavojis Ministru kabinets. Tā apspriesta un atbalstīta Ministru kabinetā, Nacionālās drošības padomē, kā arī Saeimas Nacionālās drošības komisijā.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 27.pantu, Nacionālās drošības koncepciju Saeimai jāapstiprina ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava pirmā darbības gada 1.oktobrim. Iepriekšējā Nacionālās drošības koncepcija Saeimā apstiprināta 2011.gada 10.martā.

Savukārt likumu grozījumi nacionālās drošības stiprināšanai paredz: ja Ministru kabinets ir aizkavēts pildīt savus pienākumus kara laikā, tad Valsts prezidenta ieceltais virspavēlnieks pārņem nepieciešamās funkcijas un vada valsts aizsardzību. Lai nodrošinātu valdības un virspavēlnieka efektīvu sadarbību kara laikā, likumprojekts paredz, ka virspavēlnieks vai viņa pilnvarota persona piedalās valdības sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

Patlaban saskaņā ar Satversmi un Nacionālās drošības likumu valsts apdraudējuma novēršana, tostarp kara laika situāciju pārvarēšana, ir valdības kompetencē. Izmaiņas nepieciešamas, lai uzlabotu reaģēšanas funkcijas valstī ārkārtējās situācijās, deputātiem iepriekš sacīja Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps. Viņš norādīja, ka patlaban regulējumā ietvertais virspavēlnieka institūts dublē citu valsts aizsardzības un izpildvaras institūciju pilnvaras, kā arī kara laikā varētu sarežģīt valsts aizsardzības vadīšanu.

Līdz ar grozījumiem tiks nostiprināts aizsardzības ministra, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera un armijas vienību pienākums nekavējoties reaģēt uz militāru agresiju. Katras NBS spēku vienības komandieris negaidīta militārā iebrukuma gadījumā uzsāktu militārās aizsardzības pasākumus, negaidot atsevišķu lēmumu par to. Savukārt NBS komandieris nekavējoties uzsāktu organizētas militārās aizsardzības darbības, informējot par to aizsardzības ministru. Aizsardzības ministrs saskaņā ar Valsts aizsardzības plānu nekavējoties uzsāktu valsts aizsardzības darbības, par to informējot Valsts prezidentu, Saeimas Prezidiju un Ministru prezidentu, nosaka izmaiņas likumos.

Tāpat jaunajā regulējumā paredzēts - kara vai izņēmuma stāvokļa laikā valdības sēde var notikt un lēmumu tajā var pieņemt, ja piedalās Ministru prezidents un vismaz trīs valdības locekļi. Patlaban likums noteic, ka valdības sēde var notikt un lēmumu tajā var pieņemt, ja piedalās vairāk nekā puse no Ministru kabineta locekļiem.

Grozījumos arī ietverta kara laika definīcija, nosakot, ka kara laiks iestājas, ja ārējs ienaidnieks veicis militāru iebrukumu vai citādi vērsies pret valsts neatkarību, tās konstitucionālo iekārtu vai teritoriālo integritāti.

Par grozījumiem Nacionālās drošības likumā, Nacionālo bruņoto spēku likumā un Ministru kabineta likumā Saeimai vēl jālemj otrajā un trešajā lasījumā.

 

 

 

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 269 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties