Līdz ar AT lēmumu stājas spēkā apelācijas instances tiesas spriedums, ar kuru atzīta par prettiesisku Daugavgrīvas cietuma administrācijas rīcība, atsakoties nodot pieteicēja vēstuli citai ieslodzītajai personai, kura atrodas tajā pašā iestādē. Tāpat ar apelācijas instances tiesas spriedumu Ieslodzījuma vietu pārvaldei uzlikts par pienākums rakstveidā atvainoties pieteicējam. 

Lietā strīds bija par to, vai ieslodzītajam ir pienākums nosūtīt vēstuli citam ieslodzītajam tajā pašā cietumā, izmantojot vispārējo kārtību, kādā sūtījumi tiek veikti. Proti, vai ir nepieciešama pastmarka, kā to prasīja cietums.

Ievērojot Augtākās tiesas iepriekš šajā lietā norādīto, Administratīvā apgabaltiesa spriedumā atzinusi, ka izvirzot notiesātajam prasību sūtīt savu vēstuli citam notiesātajam tajā pašā ieslodzījuma vietā, izmantojot pasta pakalpojumus, nozīmē pilnīgi nevajadzīgi iesaistīt pasta komersantu – Latvijas Pastu – šādās darbībās. Notiesāto savstarpējā sarakste ir atļauta (šajā sakarā sk. Satversmes tiesas 2009.gada 18.decembra spriedumu lietā Nr.2009-10-01). Tā ir ierobežojama, ja to paredz likums, ierobežojumam ir leģitīms mērķis un tas ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā. Tiesa nekonstatēja likumīgu pamatu noteiktajam tiesību ierobežojumam.