Tiesa par labu prasītājai piedzina kompensāciju 158 268,20 EUR, likumiskos procentus par laiku no 1997.gada 1.marta līdz 2015.gada 1.jūnijam 158 268,20 EUR, tiesas izdevumus 3159,48 EUR, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 5326,79 EUR, bet pavisam kopā 325 022,67 EUR.  Pārējā daļā prasība noraidīta.

Pilns apelācijas instances tiesas spriedums tiks sagatavots 14.jūlijā un pēc pilna sprieduma sagatavošanas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Civillietu departamentā.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, divreiz tika apturēta tiesvedība. Vienreiz – lai vērstos ar pieteikumu Satversmes tiesā, un otrreiz, līdz spēkā stātos spriedums līdzīgā lietā par kompensācijas piedziņu, kurā kasācijas instances tiesa jau bija norādījusi, ka, izskatot lietu, tiesai jāņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā lietā „Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju” paustās atziņas par taisnīgas atlīdzības apmēra un samērīguma vērtēšanas kritērijiem, kādi piemērojami līdzīga rakstura strīdos. Minētajā ECT Lielās palātas spriedumā sniegts izvērsts vērtējums par īpašuma un zemes reformu Latvijā un atsevišķām personām atjaunotām īpašuma tiesībām uz konkrētu zemesgabalu.

Prasītāja prasību par kompensācijas un nokavējuma procentu piedziņu Rīgas apgabaltiesā iesniegusi 2007.gada februārī, pēc tam, kad 2001.gadā viņai apstiprinātas mantojuma tiesības uz zemesgabalu 4,3499 platībā Rīgas rajona Mārupes pagastā. Iepriekšējai zemes īpašniecei īpašuma tiesības uz minēto zemesgabalu nostiprinātas 1995.gada februārī.

1997.gada 5.februārī Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumu „Par zemes īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām VAS „Rīga” teritorijā”, kas paredzēja atsavināt bijušo īpašnieku un to mantinieku zemes īpašumus 242,6467 ha platībā. Prasītājas nekustamais īpašums tika iekļauts atsavināmo zemju sarakstā un atlīdzība par atsavināmo zemi vienpusēji noteikta Ls 622,47 apmērā.

Nosakot šo atlīdzības apmēru, piemēroti 1996.gada 19.decembra grozījumi Augstākās padomes 1992.gada 15.septembra lēmumā „Par Latvijas Republikas likuma „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” spēkā stāšanās kārtību”, kuru 2.punkta otrajā daļā noteikts, ka, atsavinot valsts vai sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu, uz kuru atjaunotas bijušā īpašnieka īpašuma tiesības, zemes reformas laikā atlīdzības apmērs nosakāms naudā, bet ne lielāks kā nekustamā īpašuma novērtējums zemesgrāmatā vai kadastra dokumentos, kuri sastādīti pirms 1940.gada 22.jūnija un kuros norādīta nekustamā īpašuma vērtība.

Prasītājas ieskatā ar 1996.gada 19.decembra likumu izdarītie grozījumi Augstākās padomes 1992.gada 15.septembra lēmumā, kas tika pieņemti mazāk nekā divus mēnešus pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, liecina par valsts nolūku izvairīties no īpašuma patiesās vērtības tā atsavināšanas brīdī kompensēšanas. Prasītāja uzskata, ka valsts ir aizskārusi viņas mantiskās tiesības, nesamaksājot taisnīgu atlīdzību par atsavināto īpašumu, rīkojoties nekonsekventi un pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu. Prasītāja lūdza tiesu piedzīt kompensāciju Ls 326 200 apmērā un nokavējuma procentus Ls 195 720 apmērā.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2008.gada 29.oktobrī prasību noraidīja.