Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norāda, ka izstrādātie priekšlikumi KNAB likuma grozījumiem valdībā tiks iesniegti tuvāko nedēļu laikā. Tāpat Valsts kancelejas direktore izsaka cerību, ka beigsies „dažādu komisiju” laiks un sāksies konkrētas rīcības posms, atbalsot likumprojektu un ļaujot KNAB veikt savas funkcijas. „Viennozīmīgi nav pieļaujama KNAB institucionālā sadalīšana, jo tā būtu kārtējā „kāpšana uz pirms 12 gadiem pieredzētiem grābekļiem”. Jo pašā sākumposmā sadalītais modelis pastāvēja, kuru vadīja 1997.gadā izveidota Korupcijas novēršanas padome ar 16 valsts institūciju pārstāvju dalību, kā arī tika stiprināta policijas un Valsts ieņēmumu dienestu kapacitāte pretkorupcijas jomā, tomēr tas nenodrošināja korupcijas apkarošanu. Papildu Latvija saņēma starptautisko organizāciju rekomendācijas celt zemos korupcijas apkarošanas rezultātus, kā arī pilnveidot sadrumstaloto pretkorupcijas institucionālo modeli, ka tika izdarīts 2002.gadā, izveidojot KNAB kā atsevišķu institūciju atbilstoši Honkongas modelim. Tādēļ ir svarīgi nesagraut esošo pretkorupcijas sistēmu, tieši pretēji – stiprināt to, veicot labojumus atbilstoši šajos 12 gados konstatētajām problēmām,” min E.Dreimane.

Pētnieks un Prinstonas universitātes (ASV) rakstu sērijas autors par pasaules veiksmīgākajām pretkorupcijas iestādēm Gabriels Kuris: “Priekšnosacījumi veiksmīgai pretkorupcijas iestāžu darbībai pēc būtības ir fokusēta uzmanība pretkorupcijas darbam (gan apkarošana, gan novēršana un izglītošana), neatkarība no politiskās ietekmes, kvalitatīva uzraudzība iestādes darbam un labas pārvaldības ievērošanai, kā arī kvalitatīvs vadītāja izvēles process. Viņš norādīja, ka Latvijas gadījumā būtisku negatīvu artavu sniegusi iestādes iekšējā opozīcija, kas traucē veikt iestādes pamatfunkcijas. Ilgstoši nerisinātās pretrunas regulējumā, politiskās varas latenta ietekme, kas daļēji paralizējusi iestādes darbību – tā ir Latvijas lielākā mācību stunda.” Viņš arī norāda: „KNAB ir sabiedrības sargsuns – valstī nepieciešama spēcīga politiskā griba izveidot pretkorupcijas iestādi un ļaut tai neatkarīgi darboties.” Tāpat G.Kuris atzinīgi novērtēja Valsts kancelejas vadītās darba grupas izstrādātos priekšlikums, kas paredz likuma grozījumus un varētu visefektīvāk risināt problēmsituāciju, turpmāk nosakot konkrētu KNAB pārraudzības apjomu un pārrauga tiesības.

Vita Tērauda norādīja, ka jebkuri mēģinājumi vai rīcība sadalīt jeb izšķīdināt KNAB, nozīmētu zaudēt pretkorupcijas fokusu. „Būtu ārkārtīgi skumji redzēt, ka nespēja risināt vadības problēmas, izšķīdinātu institūciju – iestādes funkciju sadalīšana noteikti sadalīšana nav pareizais ceļš.”

Valsts kancelejas prezentācija

Prinstonas universitātes (ASV) pētnieka Gabriela Kuris prezentācija

Interešu aizstāvības NVO pārstāves Ineses Voikas prezentācija

Diskusijas videoieraksts: http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/tiesraides/videoarhivs/?v=cNEbHear

Infografika: http://ej.uz/61zy

Diskusijas mērķis bija izvērtēt Valsts kancelejas un Iekšlietu ministrijas vadīto darba grupu izstrādātos priekšlikumus, kā arī citus ierosinājumus KNAB institucionālā modeļa pilnveidošanai. To organizēja Valsts kanceleja sadarbībā ar sabiedrību par atklātību „Delna” un biedrību „Providus”, atbilstoši Ministru prezidentes uzdevumam.