1/3 savas brīnišķās dzīves darbinieks veltīja darba devējam. Darba mūžā bija piedzīvotas visādas lietas - gan 90. gadu krīze, gan treknie gadi, gan Latvijas veiksmes stāsta gadi. 

Protams, bija gan jauki, gan riebīgi kolēģi, bet tas netraucēja darbu veikt pēc labākās sirdsapziņas.

Tomēr gadiem ejot, skaistie, kuplie mati paliek retāki, sejas vaibsti skarbāki, pirksti lēnāki, arī domas tik ātri pa galvu neskrien. Citiem vārdiem - pensijas slieksnis ir klāt. 

Kaut pensijas vecums formāli nav par pamatu, lai uzteiktu darba līgumu, tomēr, dzīvē darba devējs vairs šādu darbinieku nevēlas redzēt.

Tad nu sākas izēšanas pasākumi - darba kvalitātes pārbaude, visādas piezīmes, līdz beidzās ar to, ka netika maksāta alga. Sak, vai tad pensionāriem daudz vajag?

Tā vairāki mēneši, līdz arī pacietīgie pensionāri vairs nevar izturēt - uzteikums galdā un no darba prom.

Tā nu gadījās, ka ne laba vēlējumus, ne pēdējo mēnešu algu darbinieks nesaņēma.

Ko nu tālāk?

Darbinieks cēla prasību tiesā. 

Tikmēr Darba devējs pārējos uzņēmuma darbiniekus atbrīvoja un pieņēma sava dēla meitas uzņēmumā. Tagad uzņēmumā darbinieku nav, tikai nekustamais īpašums un automašīna.

Tiek gaidīta tiesas sēde, notiek debates, pratināti liecinieki. Darbinieka prasība pirmajā instancē tiek apmierināta daļēji. Pirmais prieka stars sāk parādītiesdarbiniecē. Liekas, ka taisnība sāk uzvarēt un dzīve drūmajā padomju dzīvoklī vairs nav tik pelēka. Izrādās, ka mājā ir jauki kaimiņi un arī krāsainās lapas beidzot sāk iepriecināt.

Tomēr, ne uz ilgu laiku. Darbiniecei zvana paziņas un jautā - vai zināji, ka darba devējs ir pārdevis uzņēmuma mašīnu un nekustamo īpašumu. Aizejot uz zemesgrāmatu atklājas, ka arī jaunais īpašuma pircējs pēc mēneša īpašumu ir pārdevis tālāk. Pareizi, uzminējāt - darba devēja dēla sievas māsai.

No zemesgrāmatas darbiniece iziet atkal sašļukusi. Galva griežas, asaras acīs un kāja paslīdz uz tikko no koka nobirušajām krāsainajām lapām. Prieka nekāda.

Tad nu  jautājums visiem šīs domnīcas lasītājiem  - spožajiem prātiem. Man vienalga - anonīmiem vai ar īsto identitāti.

Kā ir iespējams palīdzēt šim darbiniekam?

Kas būtu jādara - soli pa solim, lai atgūtu naudu no uzņēmuma, kurš nu jau ir tukšs?

Kā sodīt šādus darba devējus, kas nekaunīgi iztukšo uzņēmumu, ar mērķi izvairīties no saistību izpildes?