21. Augusts 2018 12:30
Domnīca / brīvais mikrofons
Īsumā par svarīgo: žurnālista loma informācijas pieejamības nodrošināšanā
1
Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2018. gada 21. maija spriedumu lietā Nr.1281200171 ir atzīta par vainīgu un saukta pie kriminālatbildības valsts amatpersona par noziedzīga nodarījuma - neizpaužamu ziņu izpaušanu, kas izpaudās sniedzot informāciju žurnālistam par krimināllietā pasludinātajam nolēmumiem.

Apsūdzētā tiesas sēdē norādīja, ka informācija, ko viņa sniegusi [žurnālistam], ir bijusi [jau iepriekš] publicēta, un tādēļ atzīstama par vispārpieejamu. Ņemot vērā to, ka informācija par Liepājas tiesā 2011.gada 31.oktobrī, atklātā tiesas sēdē iztiesājamo krimināllietu Nr.12261002510 [..] ir [iepriekš] publicēta, tā saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta sesto daļu nevar tikt uzskatīta par ierobežotas pieejamības informāciju.

Apsūdzētā tiesai ir norādījusi, ka portālā tiesas.lv sēžu kalendārā bija daudz vienkāršotāka iespēja atrast meklējamo informāciju, jo meklēšanas kritēriji pieļāva atrast interesējošo uzvārdu ar CTRL+F palīdzību pa mēnešiem. Izmantojot šādu publicēto kalendāru, tiesvedības gaitas izsekošanas iespējas un anonimizēto nolēmumu pieejamība, kas publicēta un pieejama saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 28.2, 28.7pantu un Ministru kabineta noteikumiem Nr.123 ir iegūstama informācija par to personu iztiesātajām lietām, kuras norādītas kalendārā, proti, vai tās ir notiesātas, attaisnotas, kāds sods tām piemērots, bet tas nenozīmē, ka šī informācija sniedz ziņas par personas sodāmību šī jēdziena plašākajā nozīmē, atbilstoši Sodu reģistra likumam.

Apsūdzētā norādīja arī, ka viņas izpaustā informācija par personas E sodīšanu bija iegūstama arī Maksātnespējas reģistrā, kurā norādīts gan kriminālprocesa numurs, izklāstīta lietas būtība, tādēļ jebkurai personai, kura interesējas par konkrētu, uzņēmējdarbību veicošu personu, tā iegūtu vēl plašāku informāciju nekā to bija sniegusi viņa.

Neskatoties uz minēto, Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģija (tiesas sēdes priekšsēdētāja Signe Kalniņa, tiesneses Diāna Dumbre un Iveta Brimerberga, taisot spriedumu norāda, ka:

"…tas, ka citas personas iespējams var iegūt informāciju no citiem avotiem nepadara ziņas par vispārpieejamām un publicētām.

Tiesas kolēģija nepiekrīt A viedoklim, ka tas, ka līdz 2016.gada decembrim portāla sadaļā “Tiesu kalendāri” bija iespējams piekļūt vēsturiskajiem datiem par tiesas sēdēm krimināllietās tad šī informācija kļūst par vispārpieejamu un publicētu. [..] ziņas par E sodāmību nebija vispārpieejamas un publicētas, jo [..] E norādīja, ka viņa krimināllietas izskatīšanas laikā mediju pārstāvji nepiedalījās, neatceras, ka būtu bijušas publicētas ziņas par viņa sodīšanu.”

 

No minētā tieši un netieši izriet, ka tikai un vienīgi tas, vai ziņas par krimināllietas izskatīšanu vai sodīšanu kādas krimināllietas ietvaros, ir publicētas kādā masu informācijas līdzeklī, ir kritērijs ziņu vispārpieejamībai, kas nav un nevar būt pareiza likuma interpretācija. No Satversmes 91. un 100. panta izriet arī tas, ka ne jau nodarījuma raksturs, tiesājamā amats, izskats, atpazīstamība jeb publicitāte un tai sekojošā žurnālistu interese un publikāciju skaits par tiesvedību, ir kritērijs “tikt aizmirstam”. Tā šobrīd tiesības “tikt aizmirstam” vairs nav tiesnesei Aijai Orniņai, nav arī Ilmāram Poikānam jeb Neo, kuram Augstākās tiesas Krimināllietu departaments atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu – 60 stundu piespiedu darbu par VID datu nopludināšanu. Nav arī polittehnologam Jurģim Liepniekam, kādreizējam DLRTC ģenerāldirektoram Guntaram Spundem, juristam Jānim Lozem, bijušajiem "Kempmayer Media Latvia" valdes locekļiem Andrejam Zabeckim, Jānim Zipam un Jānim Svārpstonam, jo viņu lietām aktīvi sekoja žurnālisti. Nav arī bijušajam Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam un viņa vietniekam Aigaram Pečakam.

Tāpat tiesības tikt aizmirstam vairs nav juristam Nikolajam Zikovam par Aigara Egles nošaušanu kinoteātrī "Citadele". Tāpat nekādas tiesības uz privātumu nav arī slepkavam - 1972. gadā dzimušajam Ivaram Grantiņam.

Cilvēks ir brīvs tik tālu, ciktāl viņš nepārkāpj otra cilvēka brīvību, un pastāv robežas, kur sākas un beidzas brīvība. Arī tiesības uz privāto dzīvi var tikt ierobežotas, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, sabiedrības drošību un tikumību. Ja Satversmē ir nostiprināts nediskriminācijas princips, kas skaļi tiek pausts sauklī – “Viens likums – viena taisnība visiem!”, vai vienoti privātuma kritēriji nebūt attiecināmi  uz visiem tiesājamiem, neatkarīgi no žurnālistu intereses – žurnālista klātbūtnes tiesas zālē?

patīk
nepatīk
drukāt
 
 
1 KOMENTĀRS
 
Seskis
23. Augusts 2018 / 08:57
3
ATBILDĒT
Personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības tikt aizmirstai ar noziedzīga nodarījuma pabeigšanas brīdi. Ar nosacījumu, ka personai ir pareizs sociālais dzimums. Faktiski tas nozīmē, ka procesuālajos dokumentos ir iekļaujamas ziņas par noziedzīga nodarījuma subjektīvo pusi, objektu un objektīvo pusi, bet dzēšamas visas ziņas par subjektu. Jāņem vērā arī Stambulas konvencijas prasības - ja noziedzīgu nodarījumu izdarījusi persona, kurai nozieguma izdarīšanas brīdī definēts sociālais dzimums - sieviete, transpersona vai neitrālais dzimums, piemēram, Donalds Daks no komiksiem, persona nav saucama pie kriminālatbildības, bet noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas vietā pie kriminālatbildības tiek saukts kāds radinieks, draugs vai kolēģis, kura definētais sociālais dzimums ir vīrietis. Pamazām izzūd princips, ka krimināltiesībās pie atbildības tiek saukts noziedzīgu nodarījumu izdarījušais subjekts, jo turpmāk kriminālatbildībai būs kolektīvs raksturs, ievērojot genderisma principus, un izslēdzot no subjektu loka noteiktas genderisma grupas. Līdz ar to izzudīs nepieciešamība pēc nevainīguma prezumpcijas, jo vainīgā persona tiks noskaidrota uzrādīšanas kārtībā, kurā galvenais rādītājs būs piederība pie noteiktas genderisma grupas nevis personas dati.
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties