3. Jūlijs 2018 13:38
Domnīca / brīvais mikrofons (arhīvs)
Par atsevišķajām domām PVN piemērošanā zemes nomai
8

2018. gada 27. jūnijā plkst. 14:00 Augstākā tiesa pasludināja spriedumu lietā SKC-5/2018, tostarp, par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu zemes piespiedu nomas maksai. Šajā pašā dienā jau plkst. 15:27 portālā “Jurista Vārds” ir publicēta Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskā padomnieka Riharda Gulbja sagatavotā informācija (preses relīze) par spriedumu, kurā uzsvērts, ka Augstākā tiesa ir noraidījusi spriedumu daļā par nomnieka pienākumu turpmāk papildus nomas maksai maksāt PVN. 2018. gada 29. jūnijā Augstākās tiesas tiesneši V.Jonikānis, Ļ.Kušnire un N.Salenieks ir sagatavojuši atsevišķās domas par spriedumu daļā, kas skar PVN jautājumus (tiesnesis I.Bisters pievienojis atsevišķās domas citā sprieduma daļā). Par tiesnešu atsevišķajām domām sabiedrība pagaidām informēta nav.

 

Ne katrs spriedums, pat Augstākās tiesas, veido judikatūru (sk. Konferences “Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskās domas attīstībā Latvijā” materiālus, Jurista Vārds, 2010.  gada  19.  oktobris).  Ar  jēdzienu  “judikatūra”  apzīmē  tikai  spēkā  stājušos  un  par  „labiem  un  pareiziem”  atzītu  tiesu  nolēmumu  kopumu  (tiesu  prakses  daļu),  kas  ietver  abstrakta  rakstura  juridiskas  atziņas,  ko  tiesa  konkrētā  gadījumā  var  izmantot  argumentācijā,  lai  pamatotu  savu  lēmumu  (Levits  E.  Atklājot  rubriku  “Aktuālās  judikatūras  apskats”//Likums  un  Tiesības,  2005, Nr.1, 27.lpp.). Tādējādi, lai spriedumā paustas atziņas atzītu par judikatūru, tām jābūt atbilstoši  pamatotām,  tām  jāizriet  no  tiesas  veiktas  gramatiskās,  sistēmiskās,  teleoloģiskās  un  vēsturiskās  tiesību normu interpretācijas. Tas vien, ka Augstākās tiesas preses dienests ir sagatavojis publicēšanai informāciju par tiesas spriedumu, vienlaikus neinformējot plašāku sabiedrību (tajā skaitā – citu instanču tiesu tiesnešus) par tiesnešu atsevišķām domām šajā lietā, nepadara pašu spriedumu par judikatūru un tajā paustās atziņas vai tiesas ieskatu – par judikatūras tēzēm.

 

Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 1. panta otro daļu, tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. Arī Augstākā tiesa 2015. gada 22. septembra spriedumā lietā Nr. SKC-2778/2015 izteica atziņu - tiesa ir neatkarīga un tādēļ nav absolūti saistīta ar judikatūru. No otras puses, kā norādījusi Satversmes tiesas tiesnese prof. S. Osipova: "Tiesnesis ir tautas kalps, kas tās vārdā spriež tiesu, lai īstenotu taisnīgumu. Kamēr tiesneši taisa spriedumus sabiedrības un konkrēta cilvēka tiesību interesēs, savos spriedumos izmantojot tiesību sistēmā pastāvošas vērtības un principus, nevis veic zinātniskus eksperimentus vai pierāda savu taisnību ar spriedumiem, tikmēr mēs runājam par tiesisku valsti, kurā tiek nodrošināta konstitucionalitāte un pamattiesības." (Osipova S. Tiesiska valsts vai "tiesnešu valsts". Jurista Vārds, 05.07.2016., Nr. 27 (930), 12.-15.lpp.).

 

Uzskatot, ka Augstākās tiesas komunikācijas daļas rīcība (preses relīze) var radīt maldīgu priekšstatu par judikatūras maiņu, secīgi, tieši vai netieši ietekmēt citu tiesnešu taisītos nolēmumus, aicinām pirmās un otrās instances tiesu tiesnešus, kā arī citus interesentus iepazīties gan ar Augstākās tiesas spriedumu, gan ar tiesnešu atsevišķajām domām pašiem, lai izvērtētu tajos pausto argumentu pretstatus un pamatotību. Tāpat aicinām arī vērtēt, kuri no dokumentiem satur pamatotas un vērā ņemamas atziņas un pienācīgu tiesību normu interpretāciju, ko arī turpmāk var izmantot nolēmumu argumentācijā.

Spriedums: https://ej.uz/PVnoma

Atsevišķās domas: 

https://ej.uz/nomaAD1

https://ej.uz/nomaAD2

https://ej.uz/nomaAD3

 
 
9 KOMENTĀRI
 
Toms Dreika
11. Jūlijs 2018 / 17:23
1
ATBILDĒT
Divas lietas par spriedumu mulsina.

Pirmkārt, pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vienmēr ir bijis nodoklis, ar kuru apliek tā apliekamo vērtību, nevis, kuru ietur no nodokļa objekta (kā citus nodokļus). Tā to skaidri definē PVN likums. Tādu to franči radīja un tādēļ tas tik ātri tika pārņemts gandrīz visā pasaulē - pieaugot publisko funkciju tvērumam, bija iespēja viegli paņemt būtībā 20 % no visas ekonomikas to izpildei.

Otrkārt nav skaidrs, kādēļ Augstākā tiesa nodokļus sasaista ar nomas maksu. Nomas maksa pēc CL ir atlīdzība par lietas lietošanu un tai nav nekāda sakara ar nodokļiem. Nodokļu regulējums pastāv pilnīgi atrauti no tās. Tādēļ arī CL atsevišķi regulē citus jautājumus par nomu (turklāt pārsvarā dispozitīvi) un jebkas speciāls vienmēr ir bijis speciāli jāparedz (pienākums kompensēt NĪN). Turklāt nomas maksa nav vienīgie dalītajā īpašumā esošu būvju īpašnieku izdevumi - pārsvarā tiem saskaņā ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem ir arī jāuztur konkrētā zeme, kas rada izdevumus. Klasiskā nomā, ja nav citādas vienošanās, izdevumus par to varētu prasīt atlīdzināt (CL 2138. pants).

Protams, ir acīmredzama netaisnība, ka izdevumi, kas saistās ar dalīto īpašumu var būtiski (21% apmērā) variēt atkarībā no tā, vai zemes īpašnieks ir PVN maksātājs.
Turklāt šis ir ļoti sociāli jūtīgs jautājums. Runājot par dzīvokļu īpašumiem, piespiedu dalītajā ir 110 000 dzīvokļu īpašumu. Bez tā ir neapkopots skaits viendzīvokļa māju, kā arī citas būves. Tāpat ir arī nezināms skaits brīvprātīgā dalītajā īpašumā esošu viendzīvokļa un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, uz ko šis jautājums arī var attiekties.
Mājoklis kā primāra sociāla vajadzība katrai valstij ir svarīgs pasākums. Jau šobrīd pamazām turīgākā sabiedrības daļa sev iegūst mājokli nedalītā īpašumā, kas nozīmē, ka dalītais īpašums pakāpeniski kļūs par resursu ziņā vajākās sabiedrības daļas problēmu, kas nevarēs aiziet dzīvot citur paši par saviem resursiem. Tādējādi arī tiem būs nepieciešams pārējās sabiedrības (valsts) atbalsts. Līdz ar to nav skaidrs, kādēļ likumdevējs ir izvēlējies uz šī vēturiskā stāvokļa neveiksmīgā risinājuma bāzes pildīt valsts kasi, kas saasina problēmu, kas pašam būs jārisina. Tā ir likumdevēja kļūda, neparedzēt identisku izņēmumu no PVN, kā īres tiesiskajām attiecībām.

Ja likumdevējs līdz 2019. gada maijam grozīs piespiedu nomas regulējumu attiecībā uz nomas maksu, nodokļus rēķinot pēc sistēmas, var izrādīties, ka AT būs spiesta savu praksi grozīt, jo pēc šī sprieduma prakses nebūs iespējams atlīdzību atzīt par taisnīgu.

Netaisnība, protams, ir jārisina, bet ir labs jautājums, vai tas bija jādara vispārējās jurisdikcijas tiesai. Tā kā šis ir jautājums par sociāli atbildīgu valsti un tiesībām uz mājokli, iespējams, ka labāk būtu bijis vispārējas jurisdikcijas tiesai ierosināt lietu Satversmes tiesā par attiecīgo PVN likuma normu (ciktāl tās attiecas uz dalīto īpašumu) atbilstību Satversmei.
Jurčiks > Toms Dreika
11. Jūlijs 2018 / 21:31
1
ATBILDĒT
Ekonomiski skatoties, tā tas ir, un tā tiek aprēķināts un maksāts PVN valsts/PVN maksātāja attiecībās. Savukārt no iedzīvotāja (patērētāja) skatupunkta ir redzama tikai preces cena, kurā PVN ir ietverts iekšā.

Tiesa šajā gadījumā ir risinājusi sociālās netaisnības problēmu, kuru radīja stulbs likumdevējs, tāpēc arī tāds rezultāts...
Jurčiks
9. Jūlijs 2018 / 10:59
4
ATBILDĒT
Šlitke, beidz slēpties aiz "Pilsētas zemes dienesta" un gānīties par "nepareiziem" spriedumiem lietās, kuras esi pakāsis!

Starp citu firma "Pilsētas zemes dienests" ir pretrunā Komerclikuma 29.pantam...
ZAB Amicus Curiae SIA > Jurčiks
10. Jūlijs 2018 / 20:08
16
ATBILDĒT
Ar anonīmiem troļļiem bezjēdzīgās diskusijās neiesaistīsimies. Turklāt “Jurčiks” kā iesauka, alias jeb nicks par domu augstu lidojumu prima facie neliecina...
Jurčiks > ZAB Amicus Curiae SIA
11. Jūlijs 2018 / 08:06
1
ATBILDĒT
Šlitke rakstīja: "Turklāt “Jurčiks” kā iesauka, alias jeb nicks par domu augstu lidojumu prima facie neliecina"
+++++++++

Vismaz "Jurčiks" nav pretrunā likumam, kā, piemēram, "Pilsētas zemes dienests"... :D
Anonymous > ZAB Amicus Curiae SIA
11. Jūlijs 2018 / 00:14
2
ATBILDĒT
Latīņu val. vārdu un izteicienu lietošana nevietā vēl jo vairāk neliecina par lielām prāta spējām, bet gan par mēģinājumu argumentu trūkumu aizstāt ar leksisku pašapmierināšanos.
Rihards Gulbis
4. Jūlijs 2018 / 13:31
1
ATBILDĒT
Lai nodrošinātu sabiedrības operatīvu informēšanu par tai nozīmīgām tiesu lietām, informācija presei par Augstākās tiesas spriedumiem parasti tiek sniegta tajā pašā dienā, kad tiek pasludināts attiecīgais spriedums, vai nākamajā dienā. Turpretim informācija par tiesnešu atsevišķajām domām šajā brīdī vēl nav pieejama, jo atbilstoši Civilprocesa likuma 472. panta piektajai daļai tiesnesis ir tiesīgs rakstveidā izteikt savas atsevišķās domas 15 dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas (analoģisks regulējums ietverts Administratīvā procesa likuma 346. panta ceturtajā daļā). Arī vēlāk informācija par tiesnešu atsevišķajām domām parasti speciāli netiek publicēta, taču tās tiek pievienotas attiecīgajam spriedumam, to ievietojot Augstākās tiesas tīmekļvietnē.

Atsauce uz citu tiesu nolēmumu tiešu vai netiešu ietekmēšanu ar presei izplatīto paziņojumu ir nepamatota. Paziņojums presei nevar tikt izmantots kā judikatūras avots. Tāpat vēršu uzmanību, ka Augstākās tiesas tiesnešu atsevišķās domas citiem tiesnešiem ir pieejamas Tiesu informatīvajā sistēmā uzreiz pēc to izteikšanas rakstveidā.
ZAB Amicus Curiae SIA > Rihards Gulbis
5. Jūlijs 2018 / 15:57
10
ATBILDĒT
Šī gada 26.janvārī Tiesību zinātņu pētniecības institūta organizētajā konferencē «Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā» tika diskutēts, tostarp, par tiesnešu ietekmēšanos no masu informācijas līdzekļiem. Institūta priekšsēdētājs profesors Ringolds Balodis atzīmēja, ka: «Ikvienam ir skaidrs, ka tiesneši ir tādi paši cilvēki kā mēs visi, pakļauti slāpēm, sāpēm un ietekmei, lai gan, no otras puses, valsts vara tos padarījusi par soģiem pār cilvēku likteņiem. Šī vara gandrīz vai automātiski paģēr, ka tiesnešiem neapšaubāmi vajadzētu būt imūniem pret mediju spiedienu, kā arī apveltītiem ar izcilām komunicēšanas spējām, lai pārliecinoši izskaidrotu sabiedrībai sava lēmuma pareizību. Tā ir ideālā versija, un, ja tā patiesi būtu, šo konferenci rīkot nevajadzētu».

Piekrītam, ka tiesnešiem preses relīzes, juristu rakstus periodikā, kā arī, piemēram, Augstākās tiesas vai Tieslietu ministrijas mājas lapas nevajadzētu pielīdzināt tiesību doktrīnai, tajos citētos nolēmumus nevajadzētu automātiski uzskatīt par judikatūru, taču tā nav.

Tā, piemēram, vairākos tiesu nolēmumos, kas tapuši pēc 2017. gada pavasara tiesību doktrīnai ir pielīdzināta Tieslietu ministrijas mājaslapa jeb tajā paustais anonīmais "viedoklis", ar to pamatojot klaji nelikumīgo ieskatu, ka zemes likumiskā noma, ja zemes īpašnieks ir komersants, pēc būtības ir komercdarījums (tiesnese Volberga, citējot TM mājaslapu, šai sakarā pat ir taisījusi diametrāli pretēju spriedumu savam iepriekšējam).

Pastāv bažas, ka arī divdomīgais preses reizes virsraksts "Zemes piespiedu nomas maksas apmēru neietekmē tas, vai zemes īpašnieks ir PVN maksātājs" tiesnešus objektīvi ietekmēs daudz vairāk nekā argumentētās un pamatotās tiesnešu atsevišķās domas.


Tad kā īsti ir, ko tieši neietekmē zemes īpašnieka kā PVN maksātāja statuss - zemes nomas maksas apmēru, zemes nomas maksu vai zemes nomas maksas maksājumu? Un kas tieši ir nodokļu bāze - nomas maksa vai kāda tās mainīga daļa?
ZAB Amicus Curiae SIA > Rihards Gulbis
5. Jūlijs 2018 / 15:50
8
ATBILDĒT
Šī gada 26.janvārī Tiesību zinātņu pētniecības institūta organizētajā konferencē «Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā» tika diskutēts, tostarp, par tiesnešu ietekmēšanos no masu informācijas līdzekļiem. Institūta priekšsēdētājs profesors Ringolds Balodis atzīmēja, ka: «Ikvienam ir skaidrs, ka tiesneši ir tādi paši cilvēki kā mēs visi, pakļauti slāpēm, sāpēm un ietekmei, lai gan, no otras puses, valsts vara tos padarījusi par soģiem pār cilvēku likteņiem. Šī vara gandrīz vai automātiski paģēr, ka tiesnešiem neapšaubāmi vajadzētu būt imūniem pret mediju spiedienu, kā arī apveltītiem ar izcilām komunicēšanas spējām, lai pārliecinoši izskaidrotu sabiedrībai sava lēmuma pareizību. Tā ir ideālā versija, un, ja tā patiesi būtu, šo konferenci rīkot nevajadzētu».

Piekrītam, ka tiesnešiem preses relīzes, juristu rakstus periodikā, kā arī, piemēram, Augstākās tiesas vai Tieslietu ministrijas mājas lapas nevajadzētu pielīdzināt tiesību doktrīnai, tajos citētos nolēmumus nevajadzētu automātiski uzskatīt par judikatūru, taču tā nav.

Tā, piemēram, vairākos tiesu nolēmumos, kas tapuši pēc 2017. gada pavasara tiesību doktrīnai ir pielīdzināta Tieslietu ministrijas mājaslapa jeb tajā paustais anonīmais "viedoklis", ar to pamatojot klaji nelikumīgo ieskatu, ka zemes likumiskā noma, ja zemes īpašnieks ir komersants, pēc būtības ir komercdarījums (tiesnese Volberga, citējot TM mājaslapu, šai sakarā pat ir taisījusi diametrāli pretēju spriedumu savam iepriekšējam).

Pastāv bažas, ka arī divdomīgais preses reizes virsraksts "Zemes piespiedu nomas maksas apmēru neietekmē tas, vai zemes īpašnieks ir PVN maksātājs" tiesnešus objektīvi ietekmēs daudz vairāk nekā argumentētās un pamatotās tiesnešu atsevišķās domas.


Tad kā īsti ir, ko tieši neietekmē zemes īpašnieka kā PVN maksātāja statuss - zemes nomas maksas apmēru, zemes nomas maksu vai zemes nomas maksas maksājumu? Un kas tieši ir nodokļu bāze - nomas maksa vai kāda tās mainīga daļa?
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties