Parakstot aizdevuma līgumu, cilvēkam tiek paskaidrots, ka par nodrošinājumu kalpo ieķīlātais nekustamais īpašums un ir izsniegts hipotekārais kredīts.

Atbilstoši 10.09.1998. „Hipotekāro ķīlu zīmju likuma” 1. panta 3.p., “ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība — aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas.” Savukārt saskaņā ar šī paša likuma 15.pantu, “ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtību nosaka personas, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir saņēmušas profesionālās kvalifikācijas sertifikātu nekustamā īpašuma novērtēšanai.”

09.12.2002. MK noteikumi Nr.534 „Kārtība, kādā saņemams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai” nosaka, ka “sertifikātu, kas apliecina personas kvalifikāciju profesionāli noteikt nekustamā īpašuma tirgus vērtību, izsniedz sertificēšanas institūcijas, kuras pēc Finanšu ministrijas ieteikuma ir pilnvarojis Ministru kabinets (turpmāk — sertificēšanas institūcija). Sertificēšanas institūcijai jābūt akreditētai Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā saskaņā ar standarta LVS-EN-45013 prasībām.”

STANDARTA GADĪJUMĀ ŅEMOT HIPOTEKĀRO KREDĪTU nekustamā īpašuma vērtēšanu veica bankas ieteikts vērtētājs, un atbilstoši šai vērtībai tika izsniegts aizdevums, kas bija nodrošināts ar šo nekustamo īpašumu - ģimenes mājokli.

Saskaņā ar iepriekš minētā 10.09.1998. „Hipotekāro ķīlu zīmju likuma” 14.pantu, “hipotekārais aizdevums kopā ar agrāk reģistrētiem nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem nedrīkst pārsniegt 75 procentus no nekustamā īpašuma tirgus vērtības, kuras sastāvā ne mazāk kā puse ir tādas ēkas vērtība, kurā ne mazāk kā puse lietderīgās kopplatības ir izmantojama dzīvošanai, vai 60 procentus no cita veida nekustamā īpašuma tirgus vērtības.” Tas nozīmē, ka līdz šim hipotekārajam kreditoram bija dota iespēja izsolē atgūt visus aizdotos līdzekļus, ja vien īpašums ir novērtēts atbilstoši tā patiesajai tirgus vērtībai.

Līdz 2009.gada 1.martam Civilprocesa likums izsoles sākumcenu noteica tirgus vērtības apmērā. Kā jau iepriekš minēts, saskaņā ar „Hipotekāro ķīlu zīmju likuma” 1. panta 3.p., “ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība — aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas.” Pie šādiem nosacījumiem kreditoram bija dota iespēja atgūt aizdoto naudu pilnā apmērā, pat ja īpašumu nav izdevies pārdot pirmajā izsolē.

Saskaņā ar Hipotekāro ķīlu zīmju likuma 3. pantu, “šā likuma normas attiecas tikai uz tādiem hipotekāriem aizdevumiem, kuri šajā likumā noteiktajā kārtībā var būt par segumu apgrozībā esošajām ķīlu zīmēm.” Ne Kredītiestāžu likumā, ne Civillikumā nav atsevišķi nodalīts nedrošs vai nekvalitatīvs hipotekārais kredīts.

PARASTI VISAS BANKAS izsniedz riskantu hipotekāro kredītu, apzinoties, ka tas nevar būt par segumu hipotekārajām ķīlu zīmēm, un nepaskaidrojot mums kā kredīta ņēmējiem atšķirību un iespējamās sekas.

Noslēdzot kredīta līgumu, cilvēkiem netiek izskaidrots, ka izsniegtais hipotekārais kredīts ir zemas kvalitātes un nevar būt par segumu hipotekārajām ķīlu zīmēm. Tādas atsauces nav arī pašā līgumā.

SECINĀJUMS - bankas savā darbībā izvairās no darījumu slēgšanas ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem, kas būtiski uzlabotu arī ieguldījumu drošību un, ir viens no galvenajiem ekonomiskās krīzes iemesliem.