Pagājušā gada nogalē Dr.iur. Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba izstrādāja pētījumu "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves" ar mērķi "atrast slēptās rezerves tiesu varas darbībā, kuras ļautu ar minimālu resursu patēriņu sakārtot un efektivizēt tiesu darbību". Šajā darbā tiek norādīts gan uz parlamenta un valdības vilcināšanos stiprināt tiesu varu, gan uz pašas tiesu sistēmas neizmantotajām iespējām efektivizēt un uzlabot savu darbu.

Līdz šim pētījums bija apspriests Saeimas Juridiskajā komisijā (un guvis lielu deputātu atbalstu), kā arī nonācis atsevišķu interesentu rokās. Taču pagājušajā nedēļā, 3. martā, uz diskusiju LU Mazajā aulā pulcējās gandrīz visas tiesu un tieslietu sistēmas "atslēgas figūras", kā arī citu varas zaru pārstāvji. Pasākuma iemesls bija jau minētais pētījums, taču saruna izvērsās plašāk, jo rīkotāju – "Jurista Vārda", LU Juridiskās fakultātes un Latvijas Zvērinātu notāru padomes – mērķis bija meklēt atbildes uz jautājumiem: vai un kādas pārmaiņas ir nepieciešamas tiesu varā, kas tās atbalsta un kas varētu būt pārmaiņu virzītājs? Kā norādīja diskusijas vadītājs – Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis, valstisku satricinājumu laikā, kādu šobrīd piedzīvo Latvija, katrai sistēmai (un tieslietas nav izņēmums) ir jādomā par savu darba mērķi un nepieciešamajām pārmaiņām.

Vismaz uz daļu no uzdotajiem jautājumiem tika atbildēts. Proti, vairums runātāju atzina, ka tiesu varā ir problēmas: lietas tiek skatītas nesamērīgi ilgi, tiesu prakse nav vienveidīga, valsts izšķiež milzu resursus mazsvarīgu strīdu ilgstošai izskatīšanai, sabiedrība tiesām neuzticas, Tiesu iekārtas likuma projekts gadiem guļ nepieņemts... Tātad pārmaiņas ir vajadzīgas. Domas gan dalījās par to, kādām šīm pārmaiņām jābūt, kas varētu tās rosināt un kādēļ būtiski pozitīvi pārkārtojumi nav izdevušies līdz šim.

Diemžēl diskusija pierādīja arī to, ka labvēlīgu tiesu sistēmas attīstību bremzē gan tiesu varas iekšējās domstarpības, gan nespēja rast kopīgu valodu ar likumdevēju un izpildvaru. Radikāli atšķiras arī tiesu varas pārstāvju izpratne par tiesu sistēmas pastāvēšanas mērķi, ko trāpīgi norādīja kāds runātājs: tā vietā, lai koncentrētos uz sava vienīgā uzdevuma sasniegšanu – nodrošināt indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu – un uzskatītu cilvēku, kas nonācis saskarē ar tiesu, par klientu, kas jāapkalpo pēc iespējas labāk, daudzi joprojām runā par to, kā izdarīt visu, "lai tikai tiesnesim vieglāk". Par efektīvu tiesu procesu traucējošu apstākli diskusijas dalībnieki atzina arī tiesu varai piederīgo juristu – tienešu, advokātu, prokuroru – vājo savstarpējo sadarbību un bieži vien pat apzināti pretrunīgo rīcību.

Kaut arī pasākums nenoslēdzās ar dalībnieku vienotu pozīciju par tālāko rīcību, rīkotāji ir gandarīti arī par sasniegto rezultātu – diskusijā piedalījās gandrīz visi iespējamie lēmumu pieņēmēji, tātad šī viņiem bija iespēja redzēt viedokļu dažādību tiesu varā. Turklāt neapšaubāms konkrētā pētījuma novērtējums ir Vinetas Muižnieces paustā apņemšanās zinātniekus turpmāk aicināt uz Saeimas Juridiskās komisijas sēdēm, kad tajās tiks apspriesti ar tiesu varu saistīti jautājumi.