Likumus groza, kad, likumu piemērojot, rodas situācijas, kas atklāj likuma nepilnības. Šobrīd tiek izstrādāts jauns regulējums, kurš iecerēts kā risinājums, lai novērstu esošā likuma "Par tiesu varu" nepilnības un radītu Tieslietu padomi (TP). Tas, ka konkrēto likuma grozījumu parādīšanos Saeimā ir veicinājusi sabiedrības, tiesnešu, tieslietu ministra, Augstākās tiesas un Valsts prezidenta¹ radītā rezonanse sakarā "Vīganta epopeju", ir tikai likumsakarīgi. Savulaik iepriekšējais Augstākās tiesas priekšsēdētājs kopā ar toreizējo tieslietu ministru solīja jau uz 2004. gadu izveidot TP.² TP netika izveidota ne 2004., ne arī nākamajos sešos gados. Kāpēc? Formāla atbilde būtu – vainīgs ir politiskas gribas trūkums, lai gan īstais iemesls ir sistēmiski pragmatisks. Tieslietu ministri pa šo laiku ir nomainījušies reizes piecas, tāpat savu laiku un enerģiju noteikti paņēma Augstākās tiesas priekšsēdētāja vēlēšanu process un ar to saistītās diskusijas. Tas, ka šobrīd TP jautājums ir reanimēts, ir tikai apsveicami. Protams, "Jurista Vārda" sarīkotā ekspertu aptauja acīmredzami apliecina, ka pastāv zināmas šaubas. Pirmkārt, šaubas, vai šie likuma grozījumi novērsīs nepilnības, ko atklāja "Vīganta epopeja" un kas saistās ar tiesu varas neatkarības nodrošināšanu. Otrkārt, šaubas vai šie ir īstie likuma grozījumi, kuri ir nepieciešami, lai novērstu "Vīganta epopejas" aktualizēto jautājumu par tiesnešu ietekmējamību no likumdevējvaras.