Pierādījumu – alkometra mērījumu – pieļaujamība, ja tas neatbilst
noteiktajām prasībām
Saskaņā ar tiesību normām policijas amatpersonas, lai konstatētu
alkohola reibumu, ir tiesīgas izmantot šim nolūkam paredzētu mēraparātu
(alkometru), kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Līdz ar
to mēraparāta atbilstība Ministru kabineta noteikumos paredzētajām
prasībām ir mērījumu ticamības galvenais kritērijs. Proti, mēraparātam
izvirzītās prasības nav vērtējamas kā formālas vai maznozīmīgas.
Uzskatāms, ka likumdevējs, nosakot alkometriem ļoti precīzas prasības,
pie šobrīd pastāvošā tehnoloģiju attīstības līmeņa ir pietiekami apsvēris
iespējamos un nepieciešamos faktu konstatēšanas līdzekļus. Tādējādi
alkometra rādījumus var uzskatīt par pietiekami ticamiem konkrēta fakta
konstatēšanā tad, ja mērījums ir veikts atbilstoši šīm prasībām. Tiesai
šajā ziņā nav jāizdara apsvērumi likumdevēja vietā un jāizdara
secinājumi par ticamību. Nosacījuma, ka alkometriem jāatbilst
Ministru kabineta noteikumos izvirzītām prasībām, mērķis ir nodrošināt,
lai ar alkometru veiktie mērījumi būtu precīzi un ticami. Tādējādi, ja
konkrēts alkometrs nav verficēts Ministru kabineta noteiktajā termiņā un
tāpēc ir atzīstams par neverificētu, tad uzskatāms, ka tā mērījumi nav
precīzi un ticami, līdz ar to nav arī pieļaujami kā pierādījums. Vienlaikus,
ņemot vērā, ka šāda veida pierādījums nav pieļaujams tieši sakarā ar to,
ka nepastāvēja normatīvajā aktā noteiktais formālais tā ticamības
kritērijs, tiesai būtu jāizvērtē, vai pēctermiņa verificēšana var post factum
apstiprināt alkometra rādījumu ticamību un tādējādi ietekmēt attiecīgā
pierādījuma pieļaujamību. Ja persona, kuru sauc pie administratīvās
atbildības, nesaprot tiesvedības valodu, viņai ir tiesības izmantot tulka
pakalpojumus. Nenodrošinot personai šādas tiesības, var tikt pārkāptas
personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Minētās atziņas izriet no analogām
personas tiesībām kriminālprocesā, kur personai ir tiesības tikt informētai
viņai saprotamā valodā par viņai izvirzītās apsūdzības raksturu un
iemeslu, kā arī uz bezmaksas tulka pakalpojumiem, ja viņa nesaprot
tiesā lietoto valodu vai nerunā tajā. Tā kā administratīvā pārkāpuma
lietas pēc savas būtības un soda rakstura atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību
tiesas atziņām ir vērtējamas kā “mazās krimināllietas”, šādas tiesības
attiecināmas arī uz personu, kura tiek sodīta par administratīvo
pārkāpumu. Tas, ka personai, kura tiek saukta pie administratīvās
atbildības, ir tiesības uz nodrošinātiem tulka pakalpojumiem, nenozīmē,
ka vienmēr, ja tulks lietā nav piedalījies, ir tikušas pārkāptas personas
tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu. Minēto tiesību izmantošanas
nodrošināšana nav izprotama tikai formāli, bet ir jāņem vērā, kādēļ tulka
nodrošināšana ir nepieciešama. Tādējādi katrā konkrētajā lietā ir jāvērtē
tas, vai tulka nepieaicināšana ir liegusi personai saprast notiekošo un
traucējusi sagatavot aizstāvību. Tulka nepieciešamība katrā konkrētajā
lietā ir atkarīga no pašas personas gribas, proti, vai persona vēlas
izmantot tai likumā paredzētās tiesības un vai viņa šo savu vēlmi ir
darījusi zināmu iestādei un tiesai.
Iepriekšējais numurs
