Otrdiena, 7. septembris
 
Izvērstā meklēšana
Uz sākumlapu
Par mums Kontakti Grāmatas Abonēšana Reklāma A+A
Iepriekšējais numurs  
A Ā B C Č D E Ē F G H I J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
  Rakstīt redakcijai  Lapas karte  Mājas lapa / pievienot favorītiem Twitter
Bīskaps Rancāns un Satversme
            



Saņemti komentāri: (8)
Skatīt:
augošā secībā      dilstošā secībā


Juris no Strasburgas > 02.03.2009 16:05
[0]

Izcils raksts. Domāju, ka to (varbūt nedaudz pārstrādātā versijā) būtu vērts iztulkot arī kādā svešvalodā un nopublicēt vienā no starptautiskajiem konstitucionālo tiesību žurnāliem.

Likvidators > 03.03.2009 09:59
[0]

Lai gan priecē rūpīgā vēsturiskā analīze un eksluzīvie avoti, tomēr jāpretojas gan rakstā, gan Senatoru atzinumā paustajam apgalvojumam par Rancāna statusu. Valsts kontinuitātes dogma, kas virs ūdens knapi tur sen nogremdētu un sarūsējušu kuģi, der tikai, lai pamatotu valsts, kā juridiskas personas pēctecību, bet ne lai apgalvotu, ka kontinuitāte attiecas uz valsts varas orgāniem. Pretējā gadījumā var nonākt pie dīvainiem atzinumiem, kaut vai par to, ka tiklab bija jāatzīst, ka Kviesis par valsts prezidentu bija jāuzskata līdz pat nāves stundiņai. Pavisam dīvains apgalvojums, ka \"šādos ārkārtējos apstākļos, iespējams, Satversme prasa, lai Valsts prezidenta vietas izpildītājs pārņemtu visas Valsts prezidenta funkcijas\". Satversme nav māte, kas kaut ko var prasīt, bet vārdu virknes, kas jēgu iegūst tikai tad, ja tās piepilda valsts vara, proti, reāli darbojošies valsts varas orgāni. Bez tiem Satversme ir tikai iedomu tēls, bet Rancāns- tikai bīskaps.

Pleps > 03.03.2009 10:08
[0]

Kāpēc Kviesis Valsts prezidents līdz nāves stundai?
Kvieša prezidentūra drīzāk beidzās 1934.gada 15.maija rītā, kad viņš akceptēja notikušo apvērsumu, pierādot Satversmes kā vārdu virknes izpratni.
Salīdzinājumam: Polijas prezidents Voicehovskis, lai arī būdams sens Pilsudska draugs, 1926.gada maijā ar bruņoto spēku aizstāvēja Polijas demokrātiju Varšavas ielās, savukārt Lietuvas prezidents Grīņus pēc apvērsuma atkāpās no amata.

zxcv > 03.03.2009 11:29
[0]

Paldies par J.Rancāna jautājuma aktalizēšanu! Interesanti būtu papētīt to satversmes pieņemšanas brīdi - kāpēc latgaliešu viedokļi netika iekļauti?
Un, mīļie juristi, K.Ulmanis NEKAD nav bijis Latvijas prezidents

ragga > 03.03.2009 12:18
[0]

Apvienojoties Latvijai 1917. gadā latgaliešiem tika solīta ticības, skolu un valodas brīvība. Ja ar ticības lietu stāvokli viss bija kārtībā, tad valodas un skolu lietās tika izvērsta agresīva letonizācija, pret ko, saprotams, latgalieši arī iestājās.

Latvijas valsts pamatos ir ielikti lauzti solījumi latgaliešiem. Varbūt tāpēc valsts klibo?

Tiesnesis > 03.03.2009 20:15
[0]

Loti butisks un konsekventi argumentets petijums. Biskaps Rancans lidz savai navei bija augstaka Latvijas valsts amatpersona; pec tam tas bija Latvijas diplomatiska korpusa vecakais (visbeidzot Anatols Dinbergs, kurs 1990.-1991.gada divvaldibas perioda pilnvaroja toreizejas vel de jure neatzitas Latvijas valdibas arlietu ministru uzstaties Latvijas Republikas varda).



7 > 03.03.2009 22:32
[0]

Viena no pēdējā laika labākajām lasāmvielām! Paldies!

atis > 19.03.2009 17:08
[0]

interesanti Kāds ir A.Kirhenšteina statuss ,vņš taču arī īsu brīdi saucās par prezidentu.



Lasīt komentārus 8

Komentēt
Vārds:    Adresāts: 
Apstiprinājuma kods:  
Atjaunot apstiprinājuma kodu

Komentāri satur tā autoru viedokli. Ievietojot komentāru, autors atzīst, ka piekrīt portāla juristavards.lv lietošanas un komentēšanas noteikumiem un neizvirza pret portālu juristavards.lv nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu un/vai dzēšanu.



Redakcijas sleja
Dina Gailīte
Ir 600 un būs vēl!
Gandrīz neticami, tomēr fakts: šodien iznāk “Jurista Vārda” 600. numurs.
Nedēļas jurists
JV fotogalerija
Opinio iuris
"Ja noziedzīgā nodarījuma izdarīšana inkriminēta personai, kura nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laika precīzai konstatēšanai ir būtiska nozīme."
"Ja šķīrējtiesu rīcībā nebūtu līdzekļu netaisnības novēršanai, strīdus puses tām neuzticētos vai ņemtu taisnīguma risināšanu savās rokās ar visām no tā izrietošajām sekām."
"Obligāti ir jākonstatē vainīgā nolūks apkaunot, apmelot cietušo, kā arī rīcības motivācija, jo pretējā gadījumā varēs runāt par civiltiesisku deliktu vai arī citu noziedzīgu nodarījumu, nevis kriminālsodāmu neslavas celšanu."
Kļūsti par JV autoru
Ierosini tēmu
                           
 
Par mums / Kontakti / Grāmatas / Abonēšana / Reklāma

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv / Saistību atruna