5. Augusts 2016 11:40
Domnīca / eseja
Bīriņi - valststiesībnieku vasaras festivāls

Mana vecvecmāmiņa Alvīne Lilija Melānija mēdza teikt, ka pēc Līgo svētkiem vasara jau iet uz otru pusi. Konstitucionālo tiesību juristam vasara iet uz otru pusi pēc Bīriņu konstitucionālās tiesībpolitikas semināra, jo šis seminārs ir īsti vasaras saulgrieži juristiem. Proti, laiks, kad ir visgarākās dienas un visīsākās naktis.

Saturisks apskats par Publisko tiesību institūta rīkoto konstitucionālās tiesībpolitikas semināru Bīriņos (turpmāk – Bīriņi) lasāms šīs nedēļas žurnālā “Jurista Vārds”.[1]

Savā emuārā[2] vēlos pierakstīt dažus nostāstus, mītus un tradīcijas, kas raksturo šo pasākumu.

Bīriņi ir izauguši par vienu no dižākajām un ietekmīgākajām domnīcām mūsdienu Latvijā. Proti, šobrīd ar vārdu Bīriņi var apzīmēt gan vietu, gan noteikta formāta pasākumu, gan arī kopienu, kura spriež un diskutē par Latvijas valstiskuma jautājumiem. 

Vēsturiski Bīriņos pulcējušies konstitucionālo tiesību juristi. Kā vēsta hronikas pārzinātāji, sākotnēji tas bija Tieslietu ministrijas atbalstīts pasākums, par kura nepieciešamību pārliecība bija tā laika tieslietu ministrei Vinetai Muižniecei, Tieslietu ministrijas valsts sekretāram Mārtiņam Bičevskim un tieslietu ministres padomniekam Arvīdam Dravniekam.  2004. gadā valsts tiesību novadā aktuāls bija jautājums par pastāvīgo (neatkarīgo) iestāžu satversmību. Bija tik daudz neskaidru jautājumu par Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversmes) 58. panta saturu. Tas radīja spekulācijas par nepieciešamību izdarīt grozījumus Satversmē. Līdz ar to vajadzēja rast piemērotu formātu, kur kopā aicināt valststiesībniekus – konstitucionālo tiesību lietpratējus, ministrus un Saeimas deputātus, lai diskutētu par augstāka juridiskā spēka normām. Ekspertu seminārs par iespējamiem grozījumiem Satversmē – tas bija sākotnējais Bīriņu formāts[3].

Bīriņi izauga no pārliecības, ka tikai radošā vidē var dzimt inovatīvas idejas. Apzinoties, ka Latvijas intelektuālais potenciāls un resurss ir izkaisīts visā plašajā pasaulē, Bīriņiem vajadzēja kļūt par vietu, kur visiem prātniekiem pulcēties kopā. Atvērta diskusija ar prāta vētras elementiem par Satversmi – tas bija koncepts, kurš nodrošinātu ilgtspēju.  Tā dzima sapnis par Bīriņiem.

Tādējādi jau kopš senseniem laikiem Bīriņos tiek apspriesti Satversmes jautājumi. Jānorāda, ka Satversme savā pilnīgumā ietver ikvienu Latvijas valstiskuma jautājumu. Katru gadu Bīriņos tiek apspriesta uz nākamību vērsta aktualitāte. Konstitūcija parasti pasaka, kāda būs nākotne.[4] Publisko tiesību institūts, izvēloties Bīriņu tematu, parasti cenšas atrast tādus jautājumus, kuri nav pašreizējās tiesiskās un politiskās jomas dienas kārtībā.  Šāda izvēle pamatota ar to, ka jautājumi, kuri ir pašreizējā dienas kārtībā, neizbēgami būs jārisina, un daudziem no šiem jautājumiem risinājums jau rasts teorētiskās diskusijās. Tāpēc Bīriņos parasti diskutē par nākotnes izaicinājumiem. Reizēm nākotne iestājas agrāk nekā cerēts!

Vienlaikus Bīriņu tematu loks cenšas pārkāpt laika un telpas robežas. Jau vairākus gadus tiek diskutēts arī par pārnacionāliem problēmjautājumiem. Esam pārauguši savu provinciālismu.

Šogad Bīriņos tika secināts, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā ir ļāvusi un arī turpmāk ļaus sniegt kvalitatīvu pienesumu Eiropas integrācijas dimensijai. Piemēram, Latvijas valsts unikālā pieredze ekonomikas krīzes pārvarēšanā, kā arī sekmīga vienotās valūtas ieviešana, var kalpot par izpētes objektu, analizējot kopīgās problēmas Eiropā. 

Demokrātijas ilgtspēja ir mūžīgais Bīriņu temats, jo demokrātija ir dzīvesveids.

Tikai pašu vēstures saprašana un nākotnes jēgas radīšana veido tās domāšanas garīgo pamatu, ko sauc par demokrātiju. Demokrātija nav kāds sasniegts sabiedrības stāvoklis, bet gan dinamisks process, kas balstās uz pagātnes izpratni un nākotnes paredzēšanu[5]. Kolektīvi organizētas nopietnas sarunas par sabiedrībai un valstij svarīgiem jautājumiem palīdz veidoties priekšnoteikumiem demokrātiskas valsts dzīves organizēšanas attīstībai[6]. Tā ir Bīriņu misija – piedalīties demokrātijas attīstībā. Jāatzīmē, ka visas tēmas vienmēr noved pie vispārējiem tiesību principiem un konstitucionālām vērtībām jeb vienkārši pie Satversmes.

Īpaši gribētu uzsvērt, ka Bīriņi raksturo modernas tiesiskas un demokrātiskas valsts tiesisko sistēmu, jo šī diskusiju tradīcija attīstījās 2004. gada vasarā, proti, tad, kad bija pabeigta Latvijas tiesiskās sistēmas transformācija.

Nesen kādā augstā Eiropas līmeņa konferencē, kurā pulcējās sava laika vadošie tiesību zinātnieki un praktiķi, dzirdēju tēzi, ka konstitucionālo tiesību juristi pēc būtības ir elites juristi.  Attiecīgajā konferencē šī tēze netika izvērsta, tomēr tā atspoguļojas Bīriņos. Proti, konstitucionālo tiesību jautājumi ir tik fundamentāli savā būtībā, ka tie veido eksistenciālu pamatu tiesiskajai sistēmai. Arī Egils Levits atzīst, ka visu savu mūžu ir veltījis pamatiem – valsts uzbūves un valstiskuma pamatjautājumiem. Konstitucionālo tiesību juristi iemieso elitārismu tādā šī jēdziena izpratnē, kas saistīta ar apziņu par jautājuma nozīmību un svarīgumu. Lai manas pārdomas neaizvaino kolēģus no citām tiesību nozarēm, tomēr arī es uzskatu, ka visa tiesību sistēma sākas ar Satversmi no pamatnormas. Ikviena tiesību nozare izaug no pamatnormas un tiek caurstrāvota ar Satversmes normām. Elitārisms šeit izpaužas vienīgi tiktāl, ciktāl tas saistīts ar piederību pie pirmsākuma.

Vienlaikus Bīriņos ir laipni gaidīti arī citu profesiju pārstāvji – finansisti, žurnālisti, pedagogi, ekonomisti, politologi, sociologi, antropologi. Bīriņos pulcējas hipsteri, anarhisti, gļēvlatvieši un preambulisti, latvieši un krievi, politiķi un valstsvīri, seksisti un feministes, veģetārieši un vegāni, kā arī dažāda cita veida minoritātes. Tā ir atvērta sabiedrība, kura apvieno cilvēkus, kuriem ir brīva griba piedalīties diskusijā un dalīties savās pārdomās.

Iespējams, ka tieši 2010. gadā, diskutējot par latviešu nāciju un Latvijas tautu, tapa apzīmējums šai kopienai, kura katru gadu pulcējas kaut kur starp Siguldu un Saulkrastu jūrmalu, – Bīriņu tauta.  

Bīriņos pulcējas arī augsta ranga valsts amatpersonas – Satversmes tiesas tiesneši un vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneši, Saeimas prezidija locekļi un Saeimas deputāti, ministri, padomnieki un ierēdņi. Arī zvērināti advokāti un augstskolu profesori kuplā skaitā apmeklē šo pasākumu. Tomēr Bīriņos amatu pienākumu smagums un akadēmiskie sasniegumi paliek otrajā plānā, jo visupirms ir personība, domu dziļums un diskusiju kultūra. 

Reiz kāda ministre, iepazīstinot ar sevi Bīriņu tautu, sacīja: “[..] lūdzu sauciet mani par ministri Ilzi”. No vienas puses, Bīriņos vienmēr valdījusi pārliecība, ka aiz katra amata ir personība un ka ikviens, kurš pieliek zināmas pūles un ir apveltīts ar saprātu, var kļūt par valsts amatpersonu. Savukārt, no otras puses, ikviens apzinās, ka tā transformācija ir ļoti plūstoša – vienu dienu cilvēks var būt tiesnesi, savukārt jau nākamajā dienā advokāts (ir novēroti arī pretēji procesi), profesori var kļūt par tiesnešiem un advokātiem, savukārt prokurori un ierēdņi vienmēr var kļūt par profesoriem. Ikviens no viņiem jau nākamā dienā var kļūt arī par bezdarbnieku. Bīriņos tiek aicināti un gaidīti visi, neatkarīgi no tā, kas Tu esi un ko Tu dari.

Reizēm vajag satikties īstajiem cilvēkiem īstajā laikā, lai dzimtu dižas domas, inovatīvas idejas un krāšņi sapņi. Par šādu satikšanās vietu kalpo Bīriņi. Visupirms tā ir vieta, kur neformālā gaisotnē sastopas valsts varas atzari – konstitucionālās institūcijas. Šis formāts ļauj veidot cieņpilnu dialogu starp likumdevēju, izpildvaru un tiesu varu.

Bīriņos katru gadu ir ideju tirgus – te var „pirkt un pārdot” jeb apmainīties ar dažādām iecerēm, kuras pārtop vērienīgos projektos. Proti, te satiekas cilvēki, kuri gatavi piedāvāt jaunus risinājumus un projektus (pārdot) ar cilvēkiem, kuri gatavi investēt un realizēt jaunus projektus (pirkt).  Bīriņos top arī grāmatas un tiek caurlūkoti manuskripti. 

Bīriņi ir arī tā vieta, kur leģendas satiekas ar jaunajām zvaigznēm. Piemēram, cik Egils Levits ir leģendārs Latvijas tiesību sistēmā, tik Jānis Priekulis ir jauna uzlecoša zvaigzne Latvijas tiesību zinātnē. Tā vienmēr ir bijusi vieta izaugsmei, jo sākotnēji Jānis Pleps un Edgars Pastars piedalījušies Bīriņos kā jauni un daudzsološi studenti, savukārt pēc desmit gadiem viņi jau ir demokrātijas diskursa telpas smagsvari.

Bīriņi apliecina, ka konstitucionālās tiesības funkcionē vairākos līmeņos, proti, šī tiesību nozare atspoguļojas tiesību, politiskā, sociālā un zinātniskā ietvarā.

Iespējams, vienīgi Arvīds Dravnieks spētu precīzi pastāstīt par vietas izvēli konstitucionālās tiesībpolitikas semināra norisei. Tomēr Bīriņu pils pašreklāma izskaidro šo izvēli, proti, „tuvu, lai atbrauktu; eleganti, lai paliktu; viegli, lai veltītu mirkli plaukstošam pavasarim, vasaras pilnībai, rudens krāšņumam un ziemas burvībai.”[7] Un šajā pilī ir laba aura, jo Bīriņos vienmēr saimniekojuši ievērojami sava laika sabiedriskie un politiskie darbinieki. Protams, ka par Satversmi var domāt katrā vietā, tomēr estētiska vide ļauj domām augt. Proti, Bīriņu pils kā norises vieta konstitucionālo tiesību juristu aprindās kļuvusi tikpat teiksmaina kā leģendārais limuzīns Jāņu nakts krāsā, kurš katros Līgo svētkos tiek iedarbināts atkal no jauna[8].

Pārsteidzošs ir tolerances līmenis, kas valda Bīriņos, jo šeit var izskanēt gan kritiski, gan radikāli viedokļi. Šeit ir atļauts noliegt autoritātes, lai gan ne vienmēr un ne visiem tas izdodas. Mazākumam būs iespēja paust savus apsvērumus, un šis viedoklis vienmēr tiks respektēts. Ikvienam ir arī iespēja paklusēt par konceptiem, kuriem nepiekrīt. Protams, ka katrs Bīriņu diskusiju dalībnieks uz pasauli raugās ar saviem aizspriedumiem, tomēr Bīriņi ir vieta, kur var mācīties vienam otru uzklausīt un saprast. Ne vienmēr gan tas izdodas, tomēr bieži mainās izpratnes un mazinās kategorisms.

Jānorāda, ka Bīriņu tautas aktivitātes noteikti nav kvalificējamas pēc Krimināllikuma 80. panta, proti, darbības, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā. Bīriņos neviens nav pret Latvijas valstiskumu, bet gan tieši par Latvijas valsts ideju. Tomēr par noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas jautājumiem būtu jāspriež šis jomas ekspertiem.

Cildinājuma vārdi būtu jāvelta arī konstitucionālās tiesībpolitikas semināra materiālu krājumam. Tas ir īpašs dizaina paraugs, kurā ietvertas semināra priekšlasījumu tēzes, raksti par attiecīgo jautājumu, kā arī piezīmju lapas. Noderīgs materiāls ir dalībnieku saraksts, kas kalpo par kontaktu katalogu. Iespējams, vēsturiskās liecības par Bīriņu norisi un citām aktivitātēm, kuras veltītas Latvijas valstiskumam, nākamajām paaudzēm būs pieejamas tikai tādēļ, ka laikus apkopotas semināra materiālu krājumā. Jānorāda, ka bieži semināru materiālos ir tādi raksti, kuri nav izlasāmi nevienā citā avotā, jo šajā krājumā tie piedzīvo pasaules pirmpublicējumu.  Katrā ziņā semināra materiālu krājums ir ideāla forma darbam ar savām pārdomām. Bieži vien šos krājumus papildina arī uz līmlapiņām rakstītas tēzes. Novērojumi liecina, ka semināru materiālu krājumu tapšana varētu būt apvīta ar vairākām leģendām.

Pēc būtības Bīriņi ir sava veida ārkārtīgi specifisks tiesību avots Latvijas tiesību sistēmā, jo bieži vien dažās diskusijās tiek veidotas atsauces ar norādi “[..] toreiz, Bīriņos par to diskutējām”.

Bīriņi ir formāts, kas aug gan saturā, gan izpildījumā.  

Vēsturiski Bīriņi veidojušies apgaismotās monarhijas tradīcijās. Proti, visa intelektuālā kapacitāte balstījās uz Publisko tiesību institūtu. Egils Levits un Ineta Ziemele snieguši nozīmīgu ieguldījumu Bīriņu kā domnīcas attīstībai. Sākotnēji šis seminārs esot balstījies tieši uz viņu priekšlasījumiem par attiecīgo tēmu. Savukārt Daiga Rezevska un Lauris Liepa vienmēr pildījuši tādus kroņa pienākumus, kas saistīti ar diskusiju kultūru, moderējot sekcijas. Tomēr Bīriņi nekad nebūtu iespējami bez Arvīda Dravnieka organizatoriskām spējām, kas saturam piešķir jēgu un formu. Viņš ir šī pasākuma koncepta idejas tēvs. Arvīdam Dravniekam ir izdevies izveidot fantastisku komandu, kura spēj šo pasākumu organizēt ļoti profesionālā līmenī. Droši vien tas iespējams arī tāpēc, ka Bīriņiem ir milzīgs Dravnieku ģimenes atbalsts.  Atsevišķi arheoloģiskie izrakumi būtu jāveic, lai apzinātu Publisko tiesību institūta rašanās vēsturi, kā arī izzinātu Bīriņu organizēšanas nianses.

Koncepts aug arī plašumā. Jau trešo gadu tiek organizēta arī Bīriņu vasaras skola, kurā tiek piedāvāta iespēja profesionāli pilnveidoties. Šogad tika eksperimentēts ar koncepta attīstību, organizējot ievaddiskusiju pirms semināra, kurā piedalījās vienīgi priekšlasījumu gatavotāji.    Eksperiments bija arī Bīriņu tautas izbraukums sarunu festivālā LAMPA. Vienprātība valda par to, ka LAMPA ir piemērots formāts Bīriņu diskusijām, un tāpēc līdzdalība šajā pasākumā varētu kļūt par tradīciju.

Katru gadu ir arī refleksija un pārdomas par Bīriņu koncepta attīstību. Vai Bīriņi var sevi izsmelt? Vai attīstība ir neierobežota saturā un formā? Šogad, diskutējot par to, cik sabiedrība ir racionāla, izskanēja tēze, ka vēsturiskā pieredze liecina, ka cilvēkiem ir tendence pārāk apskaidrotas personas sist krustā. Līdz ar to diskusija par pārmaiņām un mainīšanos uz augšu ir nozīmīgs priekšnoteikums personiskai un kolektīvai attīstībai.

Bīriņos ir visgarākās dienas, jo semināri noris, sākot no plkst. 9:00 līdz plkst. 22:22. Pastāv diezgan liela iespēja, ka nakts iestāsies vēl vēlāk. Tas, ka priekšlasījuma autori pārsniedz viņiem atvēlēto laiku, pat nav tik kaitinoši, jo izklāsts ir aizraujošs. Vienlaikus jāatzīst, ka Bīriņu tautā sāk parādīties arī laika izjūta, jo vācu Ordnung und Disziplin doktrīna iedzen respektu.

Iestājoties naktij, tiek diskutēts par pusmūža krīzi, modi, sociālo taisnīgumu utt. Bieži vien tās ir visgarākās naktis. Faktiski dunēšana no diskusijām ir visas diennakts garumā, jo jau pie brokastu galda ir atgriezeniskās saites rakstura sarunas, kur cilvēki dalās pārdomās par iepriekšējās dienas tēzēm un atziņām.

Bīriņos tiek svinēta arī dzīve. Bija smokingu un diadēmu balle par godu Bīriņu desmitajai gadskārtai. Glamūrs – tikai lielos svētkos! Vasaras vakari tiek baudīti, malkojot vīnu un konjaku. Šampanietis – tikai lielos svētkos! Pat svinot dzīvi, juristi ir tik eleganti ieturēti, ka alkohola lietošana nepārvēršas par vulgāru dzeršanu, bet gan par simpoziju par demokrātijas izpratni Jirgena Hābermāsa diskursa teorijā.

Gadu gaitā te radusies arī sava terminoloģija un slengs. Raksturīgi ir tas, ka Bīriņos bieži vien top jaunvārdi, kā arī daudzi iepriekš radīti jaunvārdi kļūst par terminoloģiju.  Šogad Mārtiņš Paparinskis labākajās jaunlatviešu tradīcijās eleganti anglisko Brexit transformēja latviski skanošajā BRiznāciens[9], kas jau guvis vērā ņemamu atsaucību. Bīriņos var arī kādu jaunu svešvārdu iemācīties. Piemēram, šogad visas diskusijas atgriezās pie jautājuma par meritokrātiju. Attiecīgais koncepts balstās uz tēzi, ka likumdošana nekad nevar kļūt vienkāršāka, jo sabiedrība kļūst sarežģītāka. Šādos apstākļos veidojas meritokrātija, jo tikai izglītotas un specializējušās personas spēj šajā sarežģītajā situācijā nodrošināt kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu, kas drīzāk tika raksturota kā pozitīva tendence.[10]

Savukārt tēzes par meritokrātiju ved pie vienas no svarīgākajām Bīriņu tēmām. Proti, par to, kā nosargāt demokrātiju no centieniem to iznīcināt, kā neļaut demokrātijai pašiznīcināties un kā aizsargāt demokrātiskas vērtības no ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem un ienaidniekiem. Mūsdienu sabiedrību raksturo kompleksa konstitucionāla sistēma, kuras ietvaros ir jābūt mehānismiem, kas savalda tos konstitucionālos orgānus, kas uz kādu brīdi „sajūk prātā”, – ar mērķi ilgtermiņā nosargāt demokrātisko iekārtu.[11] Šo mehānismu meklējumos tiek aizvadīti katri Bīriņi.

Duālisms izpaužas faktā, ka Bīriņu diskusijas centrā ir tēzes par labāku valsts pārvaldi, tomēr visas diskusijas atgādina, ka katrs no mums ir tas, kurš var un kuram vajag labāk pārvaldīt savu valsti. Demokrātiska iekārta pieprasa līdzdalību neatkarīgi no ieņemamā amata, iegūtās izglītības vai iegūtās pilsonības. Katrs viedoklis un katra līdzdalība ir svarīga.

Viens no skaistākajiem notikumiem Bīriņos ir jauno grāmatu atvēršanas svētki. Proti, katra jauna grāmata sagādā milzīgu prieku, jo ir tik nepieciešams virzītājspēks Latvijas tiesību zinātnes attīstībai. Prieks ir arī par to, ka jau piekto gadu ir iespēja svinēt jaunas grāmatas atvēršanas svētkus. Tas ir milzīgs panākums mazas valsts tiesību sistēmai. Juristu vidu ir ļoti daudz ģēniju, tomēr rakstošu ģēniju ir ārkārtīgi maz. Un tādi juristi, kuri var uzrakstīt monogrāfijas, ir reti sastopami.

Bīriņu noslēgumā tiek svinēts Jaunais gads jeb jaunā juridiskā gada sākums, kurš sola nest jaunas tēzes, rakstus, konferences un promocijas darbus.  Katram ir pienākums sev izvirzīt kādu apņemšanos, kas būtu īstenojama jaunajā juridiskajā gadā. Arī šis emuārs tapis, pateicoties publiski paustai apņēmībai jēdzīgi aizvadīt šo laika periodu. 

Skriešana no rītiem, pirts rituāli vakaros, cigun nodarbības, nūjošana un kristīgā kontemplācija. Tās ir nodarbes, kuras papildina Bīriņu semināra norisi. Bīriņos tiek auklēti un audzināti bērni, proti, ir izveidota speciāla programma Bīriņu dalībnieku bērniem. 2013. gada 22. jūlijā īpašu sajūsmu Bīriņu aprindās raisīja Kembridžas prinča Džordža Aleksandra Luisa piedzimšana. Diemžēl šo sajūsmu vairākkārt pārspēj šīs vasaras BRiznāciens.

Vasarā viss zied tik koši. Īpaši krāšņi Bīriņos zied dāmas, kuras greznojušās ar izcilām stila pērlēm kleitu, somu, kurpju un briļļu veidolā. Kungu must have ir eleganta piegriezuma žakete, perfekti izgludināts krekls, džinsi, stilīgs T-krekls un džemperis. Jaunais modes trends pieprasa arī kaut kādu gadžetu – portatīvo datoru, viedtālruni, planšetdatoru. Vienalga, kādu gadžetu, galvenais, lai ir ko skrullēt.  Bez interneta Bīriņi nav iedomājami.

Pēc būtības Bīriņi ir tāda juristu vasaras nometne, uz kuru Tu dodies katru gadu, lai satiktu savus draugus un kopā ar viņiem mestos jaunos piedzīvojumos. Moderni būtu teikt, ka Bīriņi ir valststiesībnieku vasaras festivāls.

Noteikti būs tādi, kuri teiks, ka šāds pasākums ir zemē nomesta nauda. Prātā gan jāpatur tas, ka demokrātija ir ārkārtīgi dārga valsts iekārta. Katrs eiro cents, kas samaksāts par Bīriņu semināru, ir ieguldījums Latvijas valstiskuma nākotnē. Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš par sarunu festivālu LAMPA norādījis, ka „mums jau pirms gadiem 10 bija jāpiedalās šādos festivālos – jāiet pie cilvēkiem, jāstāsta par darbu valsts pārvaldē, jālauž stereotipi par stagnāciju un kafiju dzerošiem ierēdņiem.”[12]  Bīriņi bija jau pirms desmit gadiem un tagad ir arī LAMPĀ.

Ja Tu neesi Bīriņos, tad kur Tu vispār esi?  Šim pasākumam ir gan savs fanu pulks, gan arī noliedzēji, skeptiķi un opozīcija. Arī es vienu gadu izlēmu šo pasākumu ignorēt, tādējādi protestējot pret man nepieņemamu diskusiju tēmu un argumentācijas tehniku. Jāatzīst, ka es laikam biju pārāk jauna, lai aptvertu, ka vienmēr ir jēga dalīties ar savu viedokli un argumentiem, jo tikai tā veidojas diskusija. 

Šī ir mana interpretācija par Bīriņu leģendu. Noteikti ir vēl citas versijas. Bet tās jāpieraksta, jo Latvijas valstiskuma vēsturei ir vajadzīgi arī atmiņu stāsti.

 

[1] Gailīte D., Matule S., Kalniņa V. Bīriņu seminārā  – par demokrātijas un tiesiskuma nākotni Latvijā, Eiropā un pasaulē. Jurista Vārds, 02.08.2016., Nr. 31 (934), 6.-13.lpp.

[2] Visas šajā emuārā ietvertās atziņas ir balstītas uz autores personiskajiem uzskatiem un pārliecību un nav saistošas nevienai institūcijai vai organizācijai, kurā viņa darbojas.

[3] Dravnieks A. Ekspertu seminārs par iespējamiem grozījumiem Satversmē. Jurista Vārds, 03.08.2004., Nr.19

[4] Gailīte D., Matule S., Kalniņa V. Bīriņu seminārā  – par demokrātijas un tiesiskuma nākotni Latvijā, Eiropā un pasaulē. Jurista Vārds, 02.08.2016., Nr. 31 (934), 6.-13.lpp.

[5] Citēts pēc Kārļa Irbes prezentācijas par Elitu toriju. 03.06.2010. Pieejams: http://www.slideshare.net/irbekarlis/elitu-teorija

[6] Bērtaitis S. Sarunas par būtisko. Atskats uz sarunu festivālu “LAMPA”. Jurista Vārds, 12.07.2016., Nr. 28 (931), 4.lpp.

[7] Informācija par Bīriņu pili. Pieejams: http://www.birinupils.lv/

[8] Limuzīns Jāņu nakts krāsā ir režisora Jāņa Streiča 1981. gadā Rīgas kinostudijā uzņemtā PSRS mākslas filma — ieturēta komēdijas un drāmas žanrā. Pieejama: https://youtu.be/kNS8ywZCatg

[9] Brexit: pirmie iespaidi un komentāri. Jurista Vārds, 05.07.2016., Nr. 27 (930), 6.-11.lpp.

[10] Gailīte D., Matule S., Kalniņa V. Bīriņu seminārā  – par demokrātijas un tiesiskuma nākotni Latvijā, Eiropā un pasaulē. Jurista Vārds, 02.08.2016., Nr. 31 (934), 6.-13.lpp.

[11] Gailīte D. Tiešās demokrātijas problēma. Jurista Vārds, 02.08.2016., Nr. 31 (934), 2.lpp.

[12] Valsts pārvalde festivālā “Lampa” plāno piedalīties arī nākamgad. Pieejams: http://www.juristavards.lv/zinas/268933-valsts-parvalde-festivala-lampa-plano-piedalities-ari-nakamgad/

patīk
nepatīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
JAUNĀKĀS ESEJAS
JAUNĀKĀS TĒMAS
STUDENTA VĀRDS
 
RAKSTI ESEJU
komentēt
Nepatīk / neieteikt
7
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties