Ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2018. gada 18. ok­tobra spriedumu lietā Nr. 2017-33-03 nospriests atzīt Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumu Nr. 1268 "Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi" 3.1. un 15.2. punktu par atbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 64. pantam. Satversmes tiesa minētajā spriedumā atzinusi, ka, tā kā no Pacientu tiesību likuma 16. panta pirmās daļas izriet pacienta tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu) un pacienta dzīvībai nodarītā kaitējuma (nāves) gadījumā pats pacients nevar izmantot tiesības saņemt minēto atlīdzību, tad Pacientu tiesību likuma 16. panta pirmā daļa interpretējama tādējādi, ka pacienta nāves gadījumā atlīdzība par viņam radīto kaitējumu izmaksājama citai personai.¹ Satversmes tiesa secinājusi arī, ka Pacientu tiesību likuma 16. panta pirmajā daļā ir noteikts izņēmums no tās vispārīgās tiesiskās kārtības, atbilstoši kurai prasījuma tiesības ar tīri personisku raksturu nav mantojamas. Saskaņā ar minēto normu pacienta nāves gadījumā tiesības saņemt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par viņam radīto nemantisko kaitējumu kļūst par pacienta mantojuma daļu.