18. Septembris 2018 /NR. 38 (1044)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību aizsardzības līdzekļi pret aizskarošiem anonīmiem komentāriem internetā
3
Dr. iur.
Artūrs Caics
Advokātu biroja "Fort" jurists

Informācijas tehnoloģijas attīstās, un to ietekme uz sabiedriskajām attiecībām pieaug. Šīs tehnoloģijas ir kļuvušas par līdzekli un platformu, kas tiek plaši izmantota ziņu, uzskatu un viedokļu paušanai, kas nereti arī aizskar kādu personu. Ja publicētās informācijas autors ir atklāts, situācija ir relatīvi vienkārša; bet ko iesākt, ja ir anonīmi publicēta aizskaroša informācija? Raksts pievēršas jautājumam par iespējamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, ja anonīmi publicēta aizskaroša informācija internetā.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2018.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurijs Baibakovs
4. Oktobris 2018 / 09:57
0
ATBILDĒT
Labs raksts, paldies.
Kristīne
20. Septembris 2018 / 09:06
0
ATBILDĒT
Kā būs Facebook gadījumā? Raksta autors apraksta tikai situāciju ar IP abonentu adresēm Latvijā. Vai tiesa izprasīs ziņas ASV komersantam Facebook?
Artūrs > Kristīne
22. Septembris 2018 / 14:17
0
ATBILDĒT
Ļoti labs jautājums. Jāatzīst, ka tas skar pārrobežu elementu, tādēļ šis jautājums pēc savas būtības ir arī gana plašs un pelnījis analīzi vienā vai pat vairākos atsevišķos rakstos.

Zīmīgi, ka pārrobežu elementi ir saistīti ne vien ar citā valstī reģistrētu interneta vietnes uzturētāju, bet arī, piemēram, ar citā valstī esošu interneta lietotāju (aizskarošā komentāra autoru) un elektronisko sakaru komersantu, kas sniedz interneta piekļuves pakalpojumus un piešķir IP adreses. Šādos gadījumos tiesību aizsardzība ir salīdzinoši vairāk apgrūtināta, taču tā nav neiespējama.

Konstatējot pārrobežu elementu, ir jāpievērš uzmanība noteikumiem par jurisdikciju un piemērojamo likumu, kas ietverti gan nacionālajos normatīvajos aktos (sk., piemēram, Civillikuma 20. pantu), gan Eiropas Savienības tiesību aktos (sk., piemēram, regulas Nr. 1215/2012 jeb Briseles regulas I-bis 7. panta 2. punktu), gan starptautiskos daudzpusējos līgumos (sk., piemēram, 2007. gada Lugāno konvencijas par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 3. punktu) un divpusējos līgumos par tiesisko palīdzību (sk., piemēram, Līguma starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās 40. pantu). Iespējamais risinājums ir atkarīgs no tā, kādu valstu kādā veida pārrobežu elementi būs konstatējami katrā konkrētajā gadījumā.

Jāpiebilst, ka pārrobežu elements neizslēdz tiesas iespējas izprasīt informāciju (nodrošināt pierādījumus) no citā valstī reģistrēta interneta vietnes uzturētāja. Saistībā tieši ar jautājumu par IP adrešu izprasīšanu no Facebook ir vēlams pievērst uzmanību sekojošajam. Pirmkārt, cik zināms, Eiropas lietotājus apkalpo meitas uzņēmums Facebook Ireland Limited, kas ir reģistrēts Īrijā. Līdz ar to pirmšķietami (Facebook kompetenču sadalījumu ir nepieciešams padziļināti izpētīt) tiesa varēs izprasīt pierādījumus un izsniegt dokumentus atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem (sk., piemēram, regulu Nr. 1206/2001, regulu Nr. 1393/2007, Civilprocesa likuma 81.nodaļu). Protams, tas neizslēdz iespējamību, ka Facebook izvairīsies no informācijas izsniegšanas, jo pat Latvijā ir bijuši gadījumi, kad, piemēram, elektronisko sakaru komersants vilcinās nodot tiesas pieprasīto informāciju. Otrkārt, Facebook ietvaros komentārus publicē nevis anonīmas personas, bet reģistrēti lietotāji, kuru identitāte pakļaujas salīdzinoši vieglākai noskaidrošanai. Tādējādi vairākumā gadījumu IP adrešu izprasīšana nemaz nebūs nepieciešama (protams, pastāv arī risks saskarties ar fiktīva lietotāja aizskarošiem komentāriem, un šādā gadījumā var rasties nepieciešamība izprasīt informāciju).

Jebkurā gadījumā ir atkārtoti jāuzsver, ka jautājums par tiesību aizsardzību pret aizskarošiem komentāriem, kas ietver pārrobežu elementus, ir plašs un izvērtējams atsevišķu rakstu ietvaros. Cerams, ka turpmākajos gados šajā jomā tiesiskā doma attīstīsies un attiecīgie raksti tiks arī publicēti.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Elektronisko sakaru likums
— likumi.lv —
Komerclikums
— likumi.lv —
Civilprocesa likums
— likumi.lv —
Krimināllikums
— likumi.lv —
Civillikums
RĀDĪT VĒL
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
3
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties