Izveidojusies judikatūra

Jākonstatē, ka šī minētā pretrunīgā sprieduma pirmsākumi meklējami 2015. gada 28. decembra Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedumā lietā Nr. SKC-110/2015 (C28261709), ar kuru arī tika atzīts, ka daudzdzīvokļu māju likumiskās nomas apmērā 6 % ir iekļauti visi zemes īpašnieka nodokļi, tai skaitā PVN, ja zemes īpašnieks ir PVN maksātājs. Lai nonāktu pie šāda secinājuma, 2015. gada 28. decembrī Augstākās tiesas Civillietu departaments lietā Nr. SKC-110/2015 sniedza šādas atziņas:

1) likumdevējs, ierobežojot nomas maksu, iznomātājam nav paredzējis izdevīgākus noteikumus (nav noteicis PVN piemērošanu, kā tas tika noteikts ar pienākumu kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu). Tas radis atspoguļojumu li­kuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54. panta otrajā daļā ietvertajā regulējumā (grozījumi stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī), likumdevējam neuzskatot par nepieciešamu turpmāk piemērot kompensējošu mehānismu sakarā ar zemes īpaš­nieku izdevumu sagaidāmo pieaugumu;

2) nodokļu un nodevu sistēmu regulē likums "Par nodokļiem un nodevām" un citi normatīvie akti nodokļu jomā, t.sk. likums "Par pievienotās vērtības nodokli" (spēkā no 1995. gada 1. maija līdz 2012. gada 31. decembrim; no 2013. gada 1. janvāra – Pievienotās vērtības no­dokļa likums), kura izpratnē nomas maksa ir personas ienākums no nekustamā īpašuma iznomāšanas un tā ir apliekama ar PVN. Taču, piemērojot normatīvos aktus nodokļu jomā, ir jāņem vērā arī normas, kas regulē konkrētās tiesiskās attiecības;

3) likums "Par pievienotās vērtības nodokli" un Pievienotās vērtības nodokļa likums regulē nodokļu maksātāja, šajā gadījumā AS "Pilsētas zemes dienests", attiecības ar valsti, un tajā dotie definējumi nosaka, tieši kā sabiedrībai aprēķināms un uzrādāms PVN.