19. Jūnijs 2018 /NR. 25 (1031)
Numura tēma
Advokāta kā tiesu sistēmai piederīgas personas tiesības uz informāciju
Andris Tauriņš
zvērināts advokāts 
Dr. iur.
Viktorija Jarkina
zvērināta advokāte 
Toms Vilnis
zvērināta advokāta palīgs 

Autori praksē ir saskārušies ar vairākām situācijām, kurās valsts iestādes prasīto informāciju atsaka, autoru ieskatā, ar nepamatotiem argumentiem. Tāpēc šī raksta mērķis ir izvērtēt, vai advokāti un valsts iestādes izprot likumā sniegtās informācijas iegūšanas privilēģijas, kā arī vai šīs tiesības ir pietiekamas.

Pierādījumi ir advokātu maize. Tas attiecas gan uz tiem advokātiem, kas praktizē tiesvedības, gan arī tiem, kas, piemēram, sniedz juridisko palīdzību darījumos.

Ja klienta rīcībā vajadzīgo pierādījumu nav, advokāts pierādījumus ir tiesīgs iegūt pats, pamatojoties uz Advokatūras likuma 48. pantu.1 Minētās tiesības izriet no principa, ka advokātu profesionālā darbība ir intelektuāls darbs, kurā advokāti kā tiesu sistēmai piederīgas personas kalpo sabiedrībai taisnīguma nodrošināšanā. Tomēr autori praksē ir saskārušies ar vairākām situācijām, kurās valsts iestādes prasīto informāciju atsaka, autoru ieskatā, ar nepamatotiem argumentiem.

 

Vairums advokātu ir saskārušies ar nepamatotiem informācijas pieprasījumu atteikumiem

Lai noskaidrotu, vai un cik plaši advokāti izmanto tiesības pieprasīt dokumentus un informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī citām iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem, raksta autori veica Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas elektronisku aptauju.2

Saņemtās atbildes liecināja (sk. 1. att.), ka ar nepieciešamību pieprasīt informāciju retāk nekā reizi gadā saskaras 9,14 % advokātu; vienu līdz piecas reizes gadā – 32,49 %; sešas līdz divpadsmit reizes gadā – 24,37 %; vairāk nekā divpadsmit reizes – 31,5 %. Tikai 2,54 % aptaujāto kolēģu atzina, ka nesaskaras ar šādu vajadzību pieprasīt informāciju. Līdz ar to ir secināms, ka nepieciešamība īstenot Advokatūras likuma 48. pantā garantētās tiesības uz informācijas pieprasīšanu ir svarīgs rīks advokātu darbā. Aptuveni trešdaļai kolēģu šis rīks ir ikdienas darba pienākuma sastāvdaļa.

Lai noskaidrotu, cik efektīvas praksē ir advokātu tiesības iegūt informāciju, aptaujā tika uzdots pašnovērtējuma jautājums, vai advokāti ir saskārušies ar nepamatotu atteikumu izsniegt pieprasītos dokumentus un informāciju.

No advokātu atbildēm redzams, ka atteikumu izsniegt informāciju vismaz vienu reizi gadā vai retāk saņem 30,65 % aptaujāto advokātu; vismaz trīs reizes gadā – 23,62 %; vairāk nekā piecas reizes gadā – 15,08 % (sk. 2. att.).3 Vienlaikus salīdzinoši ievērojama daļa – 30,65 % – advokātu uzskata, ka tie nav saskārušies ar šādu atteikumu.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties