Sapnis par bezpilota automašīnām šodien ir dzīvāks nekā jebkad. Tehnoloģiju straujā attīstība ļauj strādāt pie risinājumiem, arvien vairāk automatizējot darbības, kas braukšanas procesā jādara automašīnas vadītājam, iztēlojoties brīdi, kad mašīnā vairs nebūs stūres un pedāļu. Ticība bezpilota jeb pašvadošiem automobiļiem ir tik liela, ka katrs sevi cienošs autoražotājs pie tā strādā un sacenšas par inovatīvāko pieeju auto vadīšanas automatizācijai.

Milzīgo potenciālu, kas piemīt bezpilota automašīnām, ir saskatījušas gan valstis, kurās ir attīstīta autorūpniecība, gan arī Eiropas Savienība. Eiropas Komisija 2017. gada janvārī digitālo pārmaiņu pārskatā autonomās automašīnas ir nosaukusi par Eiropas industrijas lielo iespēju.¹ Ekonomikas un sabiedrības ieguvumu uzskaitījums šķiet nebeidzams – drošības uz ceļiem palielināšanās, resursu taupīšana, pārejot uz automašīnu koplietošanu, precīzu datu iegūšana par ceļa apstākļiem un automašīnām, kas palīdz to uzturēšanā un problēmu savlaicīgā novēršanā, sociālo izmaksu, kas saistītas ar ceļu satiksmes negadījumiem, samazināšanās u.c.

Vienlaikus autonomo automašīnu ideja rada bažas. Sabiedrību ik pa laikam satricina ziņu virsraksti par kārtējo avāriju, ko izraisījis autonomais transportlīdzeklis.² Šie negadījumi ir likuši gan piebremzēt ar šo transportlīdzekļu testēšanu, gan arī vēl nopietnāk pievērsties drošības jautājumiem. Tas attiecas arī uz tiesiskā regulējuma sakārtošanu, lai autonomo transportlīdzekļu testēšana pēc iespējas mazāk apdraudētu cilvēku dzīvības, kā arī piedāvātu risinājumu atbildības sadalījumam, kad ceļu satiksmes negadījumā iekļūst šāds transportlīdzeklis. Taču drošības jautājumi nav vienīgie, kas ir jārisina normatīvo aktu līmenī. Piemēram, autonomo transportlīdzekļu ideja lielā mērā ir saistīta ar pastāvīgu liela apjoma datu ievākšanu un analīzi, kā arī šādu transportlīdzekļu savstarpējo saziņu, kura nav iedomājama bez datu nodošanas.

Atsevišķas valstis, kas ir saskatījušas autonozares attīstības iespējas šajā virzienā, apzināti cenšas radīt apstākļus, kuros autonomo transportlīdzekļu attīstība varētu notikt ātrāk un drošāk. Vācija kā pirmā Eiropā šādu regulējumu pieņēma pirms gada, un drīz tai sekoja arī Lielbritānija. Tāpat ir sagaidāms, ka arī Eiropas Savienība tuvākajā laikā uzsāks darbu pie vienota regulējuma izstrādes, kas ir būtisks šīs tehnoloģijas attīstībai, jo daudzi ar savu autonomo automašīnu gribēs izbraukt ārpus savas valsts robežām.

Latvijā autonomu automašīnu attīstības jautājums šobrīd varbūt nav pats aktuālākais, tomēr šis ir labs piemērs veidam, kā reaģēt uz tehnoloģiju attīstību. Proti, nevis izvēlēties vienu no trīs tipiskām reakcijām uz jauniem apstākļiem – ar regulējumu izskaust jaunos apstākļus, neregulēt tos vispār vai nogaidīt un tad regulēt –, bet saskatīt tehnoloģiju potenciālu un radīt apstākļus, kas samērīgi regulētā un drošā vidē ļauj tehnoloģiju attīstīt.