24. Aprīlis 2018 /NR. 17/18 (1023/1024)
Numura tēma
Lietu, kas saistītas ar medicīnas tiesību jautājumiem, izskatīšana administratīvajās tiesās
4
Marita Miķelsone
Administratīvās rajona tiesas tiesnese

Šā raksta mērķis ir informēt lasītājus par administratīvajās tiesās izskatāmajām lietām, kas saistītas ar medicīnas tiesību jautājumiem, primāri akcentējot lietas, kas saistītas ar sūdzībām par veselības aprūpes kvalitāti.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2018.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jūlija Kolomijceva
24. Aprīlis 2018 / 14:40
0
ATBILDĒT
Interesants raksts!

Attiecībā uz Ārstniecības riska fonda darbības noteikumiem, resp., atlīdzības prasījumiem no Ārstniecības riska fonda par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, manā ieskatā, veidojas pretruna (kolīzija) starp minētajiem MK noteikumiem un vispārējo civiltiesību regulējumu, nosakot kaitējuma kompensācijas apmēru. Proti, minēto MK noteikumu 9.7. un 9.9.punkts paredz, ka, nosakot kaitējuma apmēru, jāņem vērā apstākļi un vide ārstniecības iestādē, tas, vai ārstniecības iestādei ir bijuši pieejami visi nepieciešamie resursi, lai novērstu kaitējuma rašanās cēloni. Šeit runa ir par konkrētu pamatstandartu, kurš ir saistīts ar noteiktu ārstniecības iestādi un kuru prettiesiski pārkāpjot pacientam rodas tiesība prasīt atlīdzību. Tādā veidā vērtē konkrētus apstākļus iestādē. Šo apstākļu loks ir nenoteikts. Kā arī vienā ārstniecības iestādē pamatstandarts (vai pamatprasības) ir viens, bet citā salīdzināmā – šis standarts var būt atšķirīgs. Tas ietekmē arī kompensācijas apmēru un liedz veidot vienveidīgu praksi.
Saskaņā ar vispārējo civiltiesisko regulējumu pamatstandarts šādās lietās galvenokārt (ar dažiem izņēmumiem) ir abstrakts, kas katrā gadījumā konkretizējams, ņemot vērā ārstniecību reglamentējošos un citus normatīvos aktus, piemēram, MK Noteikumus par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām. Nevar būt tā, ka, piemēram, vienā universitātes slimnīcā ir ļoti atšķirīga vide un resursi salīdzinājumā ar citu universitātes slimnīcu. Līdzīgi norādīts vācu juridiskajā literatūrā, ka šādos gadījumos jāpastāv, ņemot vērā ārstniecības iestādes veidu, tādām pamatprasībām, kuras nekādā gadījumā nevar tikt pārkāptas. Savukārt minētie MK noteikumi pieļauj atšķirīgu attieksmi un plašu rīcības brīvību, novērtējot kaitējuma (arī morālā kaitējuma) smaguma pakāpi. Turpretim atbilstoši vācu jur.avotiem un, ievērojot Latvijas līdzīgos civiltiesību noteikumus, ja tika pārkāpts abstraktais pamatstandarts, tā ir organizatoriskā kļūda, par kuru ārstniecības iestāde atbild, jo tās vadītāji (piemēram, valde, galvenais ārsts), ņemot vērā viņu pienākumus un kompetenci, nav pienācīgi organizējuši ārstniecības procesus iestādē. Ja atbalsta pretēju pieeju, tas var būt pretrunā ar pacientu tiesībām uz kvalitatīvu veselības aprūpi, tiesiskās drošības un noteiktības, kā arī vienlīdzības principu.
a > Jūlija Kolomijceva
25. Aprīlis 2018 / 20:29
0
ATBILDĒT
Subjektus nomainām un viss nostājās savās vietās. Piemēram, dzemdību palīdzība stacionārā un uz kuģa, piesaistot NMPD. Traumas menedžments vienam pacientam un tajā gadījumā, ko apzīmē kā katastrofu medicīnas situācija ar daudziem cietušajiem. Aprūpes kvalitāte var atšķirties vides, resursu, citu apstākļu dēļ, no kā arī vērtē atlīdzības apjomu.
Seskis
24. Aprīlis 2018 / 09:20
1
ATBILDĒT
Labi izstrādāts un pamatots raksts! Saistībā ar raksta tematiku, ievērojot dzīvē gūtos novērojumus, jāsecina, ka medicīnas tiesību lietu izskatīšana ir komplicēts un nereti traģisks process. Stāsts būs par personu, sauksim viņu par Regīnu, kura devās pie plastiskā ķirurga nolūkā palielināt krūšu apkārtmēru. Operācija bija veiksmīga, tika ievietoti implanti, tomēr pēc operācijas Regīnai palielinājās un samezglojās kāju vēnas. Regīna sūdzējās Veselības inspekcijā, kas noraidīja iesniegumu, tālākais Regīnas ceļš vijās uz Administratīvo tiesu.
Paralēli Regīnas dzīvē risinājās citi būtiski notikumi - trīsstāvu dzīvojamā mājā viņa iegādājas kopīpašuma domājamo daļu - dzīvokli, bet nepamanīja to, ka iepriekš divi kopīpašnieki, no kuriem viņa iegādājās dzīvokli, bija iesnieguši un būvvaldē akceptējuši apliecinājuma karti telpu grupas pārbūvei bez lietošanas veida maiņas, kur arhitekta kaprīzes vai kļūda paredzēja vienīgo Regīnas iegādātā dzīvokļa durvju aizmūrēšanu.
Turpmāk traģiskākais - Regīna pastiprināti lietoja nomierinošas zāles, lai dzēstu ciešanu rūgtumu, un daudz gulēja, kā rezultātā nepamanīja, ka abi pārējie kopīpašnieki realizē būvniecības ieceri un aizmūrē vienīgās durvis. No rīta viņa sāka dauzīties gar durvju ailu un mēģināja izlīst pa logu, bet šaurie lodziņi nepadevās Regīnas brango krūšu apkārtmēram. Atbraukušie glābēji plātīja rokas, jo ēka atradās Rīgas vēsturiskajā centrā un kopīpašnieki neļāva paplašināt logu ailas. Būvvalde nekavējoties uzsāka administratīvo procesu no jauna, atcēla apliecinājuma kartes akceptu un lika atjaunot iepriekšējo stāvokli, bet kopīpašnieki būvvaldes lēmumu apstrīdēja un pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā.
Laiks ritēja, Regīnas dauzīšanās kļuva aizvien klusāka, līdz apklusa pavisam. Pēc pāris gadiem stājas spēkā tiesas nolēmums, kas atzina par tiesisku Būvvaldes lēmumu, durvis tika atjaunotas, bet no Regīnas pāri palikuši tikai kauli un krūšu implanti. Papildus iejaucās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kas aizliedza aiztikt Regīnas kaulus, jo māja ir kultūras piemineklis, bet implantus paņemt atļāva. Lietā iestājās tiesību pārņēmējs - Regīnas brālis Rolis, kurš nekādi nevarēja pierādīt implantu iedarbību uz vēnām. Izmisumā viņš pat iešuva implantus savā ķermenī, bet viņam vēnas nepalielinājas, turklāt Stambulas konvencijas pretinieki viņu piekāva un viens implants saplīsa. Vakar Rolis ar 0,7 tilpuma pudeli atnāca pie Seska un izstāstīja šo traģisko stāstu, un kā vienmēr - ir traģēdija, bet vainīgo nav - būvvaldes lēmums ir tiesisks, tātad zaudējumus prasīt nevar, savukārt Veselības inspekcijas lietā nav pierādāma cēloņsakarība starp implantu iešūšanu un vēnu paplašināšanos. Tātad ne vienmēr administratīvais process ir efektīvs un personas tiesības aizsargājošs!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
24. Aprīlis 2018 /NR. 17/18 (1023/1024)
Viens, divi, trīs – un tu esi brīvs
LASĪT E-ŽURNĀLU: Nr. 17/18 (1023/1024)
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
2
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties