24. Aprīlis 2018 /NR. 17/18 (1023/1024)
Numura tēma
Administratīvie akti, kuri rada tiesiskas sekas vairākām noteiktām personām
2
Dārta Freimane
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesneša palīdze

Administratīvais akts ir administratīvā procesa centrālais elements, kura apstrīdēšana un pārsūdzēšana ir vairuma administratīvo lietu pamatā. Tādējādi jo īpaši būtiski ir padziļināti pētīt to personu, kuras vēršas iestādē un tiesā, tiesības.

Raksta mērķis ir noteikt administratīvā akta adresātu iedalījumu atbilstoši to tiesībām patstāvīgi piedalīties administratīvajā procesā, kā arī identificēt un risināt ar šo jautājumu saistītās problēmas administratīvajā procesā iestādē un tiesā. Tālab rakstā analizēts normatīvais regulējums kopsakarā ar iestāžu un tiesu prakses piemēriem dažādu kategoriju ‒ būvniecības, patvēruma un konkurences ‒ lietās, kurās tiek izdoti uz vairākām noteiktām personām vērsti administratīvie akti. Interesantākajiem prakses piemēriem veikta padziļināta analīze.1

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2018.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
noname
25. Aprīlis 2018 / 14:29
0
ATBILDĒT
Ja dzīvojamā mājā, kas nav sadalīta dzīvokļa īpašumos, ir 50 kopīpašnieki, tad 100% piekrišanu tā paša jumta atjaunošanai 99,9% gadījumos nav iespējams iegūt.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta (3) (4) un (5) daļa paredz izņēmumus no Civillikuma noteikumiem par īpašuma aprobežojumiem. Izņēmumi attiecināmi arī uz lēmumu pieņemšanu par obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību nodrošināšanu kopīpašumā. Jumta remonts ir viena no obligātajām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas (uzturēšanas) darbībām, vienīgi jautājums vai remonts "paiet" zem 5.panta ceturtajā daļā tieši uzskaitītajām darbībām (kas tomēr neiekļauj visas 6.panta otrajā daļā uzskaitītās obligāti veicamās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības).

Tāpat atsevišķi vērtējams jautājums par to kā skaitāmas balsis starp dzīvokļu īpašumos nesadalītas dzīvojamās mājas koppīpašniekiem, piemērojot Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību. Versijas ir, ka balsošanā jāpiedalās vairāk kā 50% no kopīpašuma (jo vienai personai var piederēt puse d.d.), un no tiem, kas piedalās balsošanā, arī "par" jānobalso vairāk kā 50%.
Dārta Freimane > noname
27. Aprīlis 2018 / 10:46
0
ATBILDĒT
Piekrītu par grūtībām saskaņot būvniecību dzīvokļu īpašumos nesadalītajās mājās. Praksē diemžēl ir redzams, ka cilvēki, šo problēmu apzinoties, izvēlas veikt būvniecību patvaļīgi - bez iestādes un pārējo īpašnieku saskaņojuma. Vēl uz daļu no šādām situācijām iespējams raudzīties caur nepieciešamo izdevumu prizmu, ja, piemēram, jumts ir caurs.
Attiecībā par kopīpašnieku lemšanas jautājumu, kā jau norādat, ir pagrūti šajā izņēmumā ielasīt būvniecības publiski tiesiskos jautājumus.

Paldies par viedokli!
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
24. Aprīlis 2018 /NR. 17/18 (1023/1024)
Viens, divi, trīs – un tu esi brīvs
LASĪT E-ŽURNĀLU: Nr. 17/18 (1023/1024)
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
1
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties