12. Saeima visvairāk ir paveikusi valsts personālpolitikas sakārtošanā, iepirkumu sistēmas uzlabošanā, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības problēmu novēršanā, kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanas atbalstīšanā un tiesu varas stiprināšanā. Piemēram:

• Izveidots Latvijas atvērto datu portāls, kurā 2017. gada nogalē bija ievietotas 44 datu kopas.

• Pieņemti grozījumi partiju finansēšanas likumā, ierobežojot ziedojumu apmēru līdz 30 % no personas gada deklarētajiem ienākumiem.

• Likti pamati tam, lai izveidotu iekšējās kontroles sistēmas korupcijas un interešu konflikta riska jomās.

• Atbalstīti mediji sabiedriski nozīmīga satura veidošanā, kā arī likti pamati NVO fondam.

• Ieviests e-pakalpojums "Parakstīšanās par vēlētāju iniciatīvām", kas ļauj ērti vākt parakstus vēlētāju iniciatīvām.

• Ieviests regulējums valsts nodrošinātai juridiskajai palīdzībai administratīvajās lietās tiesā.

• Maksātnespējas administratoriem noteikts valsts amatpersonas statuss.

Par vairākām no plānā ietvertajām iniciatīvām 12. Saeima ir lēmusi, bet tās nav atbalstījusi. Piemēram, 2015. gada 30. aprīlī Saeima pirmajā lasījumā noraidīja priekšlikumu grozījumiem "Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā", kas paredzēja valsts finansējuma dubultošanu partijām. Likumprojekts bija Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīva, bet tika noraidīts, aizbildinoties, ka grozījumi nebūs godīgi pret partijām, kas nav ievēlētas Saeimā, un ka būs "amorāli, jo ir daudz svarīgākas lietas, kam tērēt [valsts budžeta] naudu" (B. Cilvēvičs, Saskaņa). 2015. gada februārī Saeima neatbalstīja piecu deputātu iesniegto priekšlikumu par atklāti vēlētu Valsts prezidentu. Savukārt 2017. gada martā Saeimā nonāca trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekts, ko Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisija sāka skatīt tikai decembrī, un tas vēl nav nonācis līdz pirmajam lasījumam.