9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)
Viedoklis
Administratīvajām tiesām nav jāiestājas iestādes vietā, lai panāktu efektīvu lietas galīgo noregulējumu
3
Rūta Šutko
Konkurences padomes Juridiskā departamenta vecākā juriskonsulte

Izmaiņas nav nepieciešamas – tā 2017. gada izskaņā lēma Satversmes tiesa,1 vērtējot ierobežojumu administratīvajām tiesām grozīt administratīvo aktu un noteikt tā satura atbilstību Satversmē (un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk – ECPAK)) nostiprinātajām privātpersonu tiesībām uz taisnīgu tiesu. Satversmes tiesa nosprieda, ka Administratīvā procesa likuma 253. panta trešajā daļā ietvertais ierobežojums ir atbilstošs Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Satversmes tiesa spriedumā secina, ka, pārbaudot iestādes rīcības brīvības izmantošanu naudas sodu noteikšanā, administratīvās tiesas spēj nodrošināt efektīvu un visaptverošu kontroli, neiestājoties iestādes vietā, kas prasītu pārņemt attiecīgās nozares politikas veidotāja lomu.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2018.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Zigis
13. Janvāris 2018 / 17:41
0
ATBILDĒT
Kāda jēga publicēt rakstu , kurā pārstāstīts nolēmums? To taču katrs pats var izlasīt!
Seskis
11. Janvāris 2018 / 15:05
2
ATBILDĒT
Godātā autore skārusi visnotaļ apsāpējuši sasāpējušu problemātiku - ciktāl tiesa administratīvā procesa ietvaros var iejaukties procesa dalībnieku tiesībās noteikt patstāvīgi pieteikuma priekšmetu un pamatu. Tiesas ēteriskajā satvarā tika izveidota ilūzija „saprātīgs pieteicējs", kuras salīdzināmais lielums varētu būt sadzīvē lietotais jēdziens „īsts vīrietis". Ar paaugstinātu Tiesas patvaļas indeksu Seskis kā iestādes pārstāvis saskārās pagājušā gada rudenī, kad tiesa pieteicēja prasījumu par zaudējumu atlīdzinājumu transponēja uz Seski nosakot, ka Seskis ir atbildīgs par zaudējumiem. Tālāk trakāk - kādā tiesas sēdē pieteicējs ieminējās, ka atrašanās ar Seski vienā tiesas zālē rada viņam morālas ciešanas. Tiesa fiksēja minēto argumentu un bez kādas papildu lūgumu izteikšanas piesprieda pieteicējam morālā kaitējuma atlīdzinājumu par atrašanos vienā tiesas zālē ar Seski. Turpmāk tiesa atzina, ka visās tiesas sēdēs, kurās piedalās Seskis kā iestādes pārstāvis, visi zaudējumi tiek piedzīti nevis no iestādes, bet gan no Seska, turklāt papildu tiek noteikts morālā kaitējuma atlīdzinājums pat bez lūguma izteikšanas, jo atrašanās vienā tiesas zālē ar Seski rada morālo kaitējumu, un tas ir vispārzināms fakts, kas atsevišķi nav jāpierāda. Tā kā Seskim visas mantiņas jau ir atņemtas, un nav ko atņemt, lai atlīdzinātu iestādes zaudējumus un morālā kaitējuma atlīdzinājumu, vecā gada nogalē tiesa nosūtīja lēmumu Seska ģimenes ārstam par aizlieguma atsavināt nieres koroborēšanu medicīnas kartē. Savukārt vakardienas tiesas sēdē tika pieņemts blakus lēmums nosūtīt Seski uz „Stradiņiem" medicīniskā eksperimenta veikšanai - nieru pavairošanai ar spraudeņiem, lai nieres varētu audzēt kā kartupeļus krūmos. Sakiet, kur taisnība? Vienīgais mierinājums, ka Valsts ieņēmumu dienests zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzinājuma piedziņu no Seska ir atzinis par saimniecisko darbību, no kuras maksājumi nodokļi.
Deniss
10. Janvāris 2018 / 11:13
3
ATBILDĒT
Paldies par ST nolēmuma atstāstu.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
6
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties