Pērn autors aizstāvēja maģistra darbu "Aresta uzlikšana pamatkapitāla daļām kriminālprocesā"¹ (darba vadītāja prof. Dr. iur. Kristīne Strada-Rozenberga), kurā centās rast atbildes uz jautājumiem: kādas pamatkapitāla daļu īpašnieka tiesības būtu jāierobežo, lai sasniegtu mantas aresta mērķi, un, kas nav mazsvarīgi, ciktāl sniedzas minēto tiesību ierobežošanas pieļaujamība?

Žurnāla "Jurista Vārds" vienpadsmitā pētniecisko darbu konkursā autora maģistra darbs tika atzīts par labāko krimināltiesību sekcijā.² Šajā rakstā lasītajiem tiek piedāvāts iepazīties ar autora pētnieciskā darba kopsavilkumu un secinājumiem, kas, cerams, būs vērtīgi gan kriminālprocesa teorētiķiem, gan praktiķiem.

Rakstā prezentēts autora idejisks redzējums par kriminālprocesuālā pamatkapitāla daļu aresta institūta taisnīgu piemērošanu, kā arī (atbilstoši autora redzējumam) tiek izteikti priekšlikumi minētā institūta tiesiskai reglamentācijai. Analizējot kriminālprocesuālā pamatkapitāla daļu aresta institūtu, autors galvenokārt izmanto regulējumu, kas attiecas uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Tai pašā laikā izdarītie secinājumi ir attiecināmi gan uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību, gan uz akciju sabiedrību – ievērot Komerclikumā noteiktās atšķirības.

Aresta uzlikšanas pamatkapitāla daļām saturs

Jautājums par pamatkapitāla daļu aresta saturu neapšaubāmi ir komplicēts. Minētā jautājuma komplicētība ir saistīta galvenokārt ar pamatkapitāla daļas kā bezķermeniskas lietas³ juridisko dabu. Proti, atšķirībā no ķermenisku lietu aresta, kad tiek ierobežotas īpašnieka tiesības uz taustāmu un vizuāli uztveramu lietu,⁴ uzliekot arestu pamatkapitāla daļām, tiek arestēta tāda abstrakta lietu kategorija kā tiesības,⁵ jo pamatkapitāla daļa ir attiecīgā kapitālsabiedrības dalībnieka tiesību un pienākumu kopums.⁶ Ievērojot minēto kriminālprocesuālā pamatkapitāla daļu aresta specifiku, rodas grūtības definēt aresta uzlikšanas pamatkapitāla daļām saturu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā vairākkārt uzsvērts – lai arī katrs mantas arests nozīmē zināmus zaudējumus mantas īpašniekam, lai personas pamattiesību ierobežojums atbilstu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. pantam, radīto zaudējumu apmērs nedrīkst būt lielāks par konkrētajā situācijā neizbēgamu.⁷ Līdz ar to pamatkapitāla daļu aresta satura noteikšana ir saistīta ar taisnīga kompromisa meklējumiem starp nepieciešamību nodrošināt pamatkapitāla daļu aresta efektivitāti, no vienas puses, un pamatkapitāla daļu īpašnieka tiesībām, no otras puses (ievērojot to, ka aresta pamatkapitāla daļām uzlikšanas brīdī personas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vēl nav konstatēta).

Turklāt, uzliekot arestu pamatkapitāla daļām, valsts netieši iejaucas komercdarbības vidē, kas prasa no kompetentajām valsts amatpersonām īpašu piesardzību. Aresta uzlikšana pamatkapitāla daļām nedrīkstētu paralizēt kapitālsabiedrības darbību vai sagraut stabilu un godīgu biznesu. Vienam kapitālsabiedrības dalībniekam piederošo pamatkapitāla daļu aresta dēļ nevajadzētu nesamērīgi ciest pārējiem kapitālsabiedrības dalībniekiem vai pašai kapitālsabiedrībai. Tajā pašā laikā pamatkapitāla daļu arestam ir jābūt efektīvam līdzeklim, kā sasniegt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu daļā par mantiskajiem jautājumiem (visplašākajā nozīmē). Aresta uzlikšanas pamatkapitāla daļām uzdevums ir nepieļaut personai piederošo pamatkapitāla daļu vērtības samazināšanos vai zudumu, kā arī nepieļaut personai piederošo pamatkapitāla daļu piederības maiņu.

Turpmāk rakstā tiek analizēta no pamatkapitāla daļu piederības izrietošo tiesību ierobežošanas nepieciešamība un pieļaujamība. Analīzes pārskatāmības nolūkos tiesības, kādas piešķir pamatkapitāla daļa, ir sadalītas vairākās grupās – tiesības rīkoties ar pamatkapitāla daļām kā ar civiltiesiskās apgrozības objektu; kapitālsabiedrības dalībnieka subjektīvās nemantiskās tiesības; tiesības saņemt no kapitālsabiedrības mantiskus labumus un tiesības līdzdarboties kapitālsabiedrības pārvaldē. Turpmāko raksta sadaļu sākumā tiek uzskaitītas tās tiesības, kas ietilpst analizējamā tiesību grupā.

Tiesību rīkoties ar pamatkapitāla daļām kā ar civiltiesiskās apgrozības objektu ierobežošanas nepieciešamība un pieļaujamība

Šajā raksta sadaļā tiek analizēta no pamatkapitāla daļu piederības izrietošo tiesību atsavināt, ieķīlāt, novēlēt, dāvināt, mainīt, kā arī atteikties no sev piederošajām pamatkapitāla daļām⁸ ierobežošanas nepieciešamība un pieļaujamība. Minētās tiesības savā kopumā veido vienu tiesību grupu – tiesības rīkoties ar pamatkapitāla daļām kā ar civiltiesiskās apgrozības objektu.

Pētnieciskā darba ietvaros veiktās praktisko darbinieku intervēšanas rezultāti liecina, ka minētās no pamatkapitāla daļu piederības izrietošās tiesības praksē tiek ierobežotas vienmēr, kad tiek uzlikts arests pamatkapitāla daļām.⁹ Turklāt, kā liecina intervēšanas rezultāti, vairumā gadījumu minētās tiesības ir vienīgās no pamatkapitāla daļu piederības izrietošās tiesības, kas tiek ierobežotas ar pamatkapitāla daļu arestu.¹⁰

2017. gada 1. augustā stājās spēkā likums "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", ar kuru Kriminālprocesa likums tika papildināts ar 361.¹ pantu, kura pirmās daļas 2. punktā ir noteikts, ka aresta izpildi var uzdot veikt "publiskajam reģistram, kurā reģistrētas tiesības uz arestēto mantu, – lai tas ierakstītu aizliegumu šo mantu atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām".