22. Augusts 2017 /NR. 35 (989)
Skaidrojumi. Viedokļi
Ekspromisoriskā galvinieka tiesiskās aizsardzības doktrinālie aspekti
3
Mg. iur.
Anda Ozola
Latvijas Universitātes rektora padomniece juridiskajos jautājumos 

Tiesu prakse saistībā ar galvinieka tiesisko aizsardzību pret kreditora rīcību sprieduma izpildes procesā izvirza nepieciešamību izvērtēt esošo juridisko doktrīnu, piemēroto interpretāciju, tās tvērumu un taisnīga noregulējuma meklējumā liek iedziļināties attiecīgo tiesību normu jēgā un saturā.

Valsts varas dalīšanas principa ietvaros1 tiesu varas atzara darbības mērķis un jēga ir definēta aksiomā – tiesību normas mērķis ir taisnīgums, no kā arī izriet tiesas galvenais uzdevums – taisīt likumīgus un taisnīgus spriedumus.2

Valsts varas dalīšanas principa ģenēze no Aristoteļa "Politikas" un Monteskjē valsts varas dalīšanas teorijas savu mūsdienu tiesiskās realitātes ietvaru un saturu ir ieguvusi Satversmes tiesas spriedumos, nosakot, ka varas dalīšanas principa "līdzsvara un atsvara" sistēmas uzdevums ir novērst varas uzurpācijas tendences ikkatrā no trim varām, lai nodrošinātu valstiski tiesisko institūtu stabilitāti un pašas valsts varas funkcionēšanas nepārtrauktību. Demokrātijas un tiesiskas valsts principi balstās uz to, ka sabiedrībā pastāv līdzsvars starp pamatvērtībām un tiesību realizāciju. Taisnīguma un tiesiskuma princips noteic, ka iestādei un tiesai, pieņemot lēmumu, jātiecas uz to, lai nonāktu pie taisnīga rezultāta, ievērojot iesaistīto personu tiesības un tiesiskās intereses.3

Kā to ir uzsvērusi Satversmes tiesa, tiesas nolēmumam ir jābūt taisnīgam, jo taisnīgums demokrātiskā sabiedrībā ir viena no pamatvērtībām un ir tiesību piemērošanas galvenais mērķis, tiesību morālais pamats. Taisnīguma princips ir ietverts arī Satversmes 91. pantā, kas nosaka, ka likuma un tiesas priekšā visi ir vienlīdzīgi un ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.4 Taisnīguma princips un no tā izrietošais samērīguma princips, nodrošinot tiesību līdzsvaru personu savstarpējās attiecībās un attiecībās ar valsti,5 ir viena no galvenajām demokrātiskas valsts iekārtas fundamentālajām vērtībām, jo nodrošina ikviena indivīda ticību taisnīgai valstij ar visām no tā izrietošajām emocionāli un sociāli ekonomiskajām konsekvencēm darbaspēka brīvas plūsmas ietvaros.

Tiesu prakse saistībā ar galvinieka tiesisko aizsardzību pret kreditora rīcību sprieduma izpildes procesā izvirza nepieciešamību izvērtēt esošo juridisko doktrīnu, piemēroto interpretāciju, tās tvērumu un taisnīga noregulējuma meklējumā liek iedziļināties attiecīgo tiesību normu jēgā un saturā.

Regulējamo dzīves situāciju dažādība korelācijā ar tiesu prakses atziņās doto izpratni par taisnīgumu ir dabiskais un nepieciešamais tiesību normu piemērošanas izpratnes izmaiņu un tālākās attīstības cēlonis.

Izpētes vērtas tiesu prakses atziņu turbulences raksturo Civillikuma (turpmāk – CL) 1714. panta attiecināmību ekspromisoriskā galvojuma gadījumā (1714. Galvinieks atsvabinās no savas atbildības, kad kreditors rīkojies nolaidīgi, izdarot piedziņu no parādnieka, un pielaidis pēc apstākļiem neatvainojamu novilcinājumu).

Likums nosaka 1714. panta subjektu – galvinieku, kas, kreditoram piedziņas procesā rīkojoties nolaidīgi, tiek atbrīvots no savas atbildības. Panta mērķis – pasargāt galvinieku no kredītdevēja patvaļas. Tas radīts kā aizsardzība galviniekam, aizsargājot to pret kreditora nelikumīgu, noziedzīgu darbību.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
22. Augusts 2017 / 11:47
1
ATBILDĒT
Vī, labu labais raksts ar pamatotu argumetāciju, jāgaida tagad R.Neilanda kunga komentāri, lai lasītāji no sinerģētiskās vieduma mijiedarbības starojuma plūsmas ekstrahētu vērtīgas atziņas! Attiecībā uz raksta tematiku Seskaprāt galvinieka institūts tiek nepareizi izprasts, tāpēc tik daudz atšķirīgu interpretāciju. Galvinieka institūts sastpams jau romiešu tiesībās un burtiski ietver pienākumu atbildēt par trešās personas saistību ar savu galvu. Tāpēc pastāvēja vairāki kumulatīvi kritēriji, kuru ievērošana bija priekšnoteikums, lai varētu iegūt galvinieka tiesisko statusu. Pirmais priekšnoteikums - rīcībspēja un personiskā brīvība. Otrs priekšnoteikums - mantiskais cenzs. Romā tas bija svarīgs gan nodokļu aprēķināšanā, gan amatu ieņemšanā, gan militārā dienesta lietās, arī privāttiesībās. Ubaga galva kreditoram nebija un nav vajadzīga, tomēr šodien kreditori nereti pavirši vērtē galvinieka spēju pildīt parādsaistības. Trešais priekšnoteikums - politiskās iniciācijas akts. Lietas būtību veido apstākļu kopums, ka fiziskas personas (galvinieka) galva ir personas ķermeņa daļa, bet nav tās īpašums. Šeit vietā ir sen lasīts citāts: „Tiesiskajās attiecībās ar publiskās varas nesēju fiziska persona nav savas galvas īpašnieks vai valdītājs, bet tikai tās turētājs". Tātad Valsts kā publiskās varas nesējs ir katras juridiski saistītas fiziskas personas (pilsonis, pavalstnieks, rezidents u.c.) galvas īpašnieks. Minētais princips tika nostiprināts jau viduslaikos dažādu nodevu (bārdas nodoklis, galvasnauda) veidā, kad persona maksāja Valstij obligātu maksājumu par galvas izmantošanu. Arī nāvessoda veids - galvas nociršana simbolizēja publiskās varas aktu, atņemot necienīgai personai turēšanā nodoto galvu. Jāpiezīmē, ka publiskās varas princips prevalē pār privāttiesību principu, tāpēc Valsts attiecībā uz saviem pilsoņiem var nepildīt saistības, izmantojot atkāpšanās formulu: „Budžetā naff naudiņas". Attiecīgi, galvinieks nevar uzņemties saistības un galvot par trešās personas parādu, ja publiskās varas nesējs nav akceptējis galvinieka rīcību izmantot publiskajai varai piederošo galvu. Jājautā, kādā veidā XXI gs. Latvijā varētu notikt politiskā iniciācija galvinieka statusa iegūšanai? Viens no variantiem varētu būt Valsts ieņēmumu dienesta ikgadējās apbalvošanas labākajiem nodokļu maksātājiem. Ja ir saņemta VID fascija par nevainojumu obligāto maksājumu veikšanu Valstij, persona iegūst tiesības uz noteiktu laiku izmantot Valstij piederošo galvu privāttiesību jomā.
Pika > Seskis
22. Augusts 2017 / 11:59
0
ATBILDĒT
Vairāk gan gribētos dzirdēt K.Torgāna komentāru par šo.
Pika
22. Augusts 2017 / 09:41
1
ATBILDĒT
Paldies autorei par šo rakstu. Par šo netaisnību sen jau bija jākliedz, jo šobrīd kreditoriem ir pilnīga patvaļa parādu piedziņā un otra līgumslēdzējpuse nav no tās aizsargāta vispār.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civillikums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties