Mainoties ceļojumu tirgus struktūrai, ceļojumu iegādes principiem, ceļojumu pakalpojumu apvienošanas veidiem un pārdošanai tiešsaistē, ir mainījies veids, kā ceļotāji organizē savas brīvdienas, un līdz ar to ir parādījušies jauni veidi, kā pakalpojumu sniedzēji palīdz ceļotājiem veidot individuālas ceļojumu pakalpojumu kombinācijas, praksē radot neskaidrības, vai spēkā esošais regulējums attiecas uz šādām kombinācijām, kā arī situācijas, kad spēkā esošais regulējums neaptver jaunās ceļojumu kombinācijas.¹ Tādējādi, lai aizsargātu ceļotāju tiesības, 2015. gada 25. novembrī tika pieņemta un 2015. gada 31. decembrī stājās spēkā Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē apspriestā² Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2015/2302 par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK³ (turpmāk – Direktīva). Dalībvalstīm Direktīvas prasības jāievieš likumdošanā līdz 2018. gada 1. janvārim ar pārejas periodu prasību piemērošanai līdz 2018. gada 1. jūlijam. Direktīva atceļ līdz šim spēkā esošo, bet mūsdienu situācijai vairs neatbilstošo regulējumu – Padomes 1990. gada 13. jūnija direktīvu par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām,⁴ kuras prasības ieviestas Tūrisma likumā⁵ un spēkā esošajos Ministru kabineta 2010. gada 13. aprīļa noteikumos Nr. 353 "Noteikumi par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību".