8. Augusts 2017 /NR. 33 (987)
Redakcijas sleja
Baltā grāmata
Baltā grāmata

Gatavojoties Romas līguma 60. gadadienai šā gada martā, Eiropas Komisija nāca klajā ar Balto grāmatu par Eiropas nākotni – pieciem Eiropas Savienības tālākās attīstības scenārijiem. Katrs no tiem sniedz priekšstatu par iespējamo stāvokli Savienībā līdz 2025. gadam atkarībā no Eiropas izdarītās izvēles. Scenārijos ir aplūkots, kā Eiropa mainīsies nākamajā desmitgadē, sākot ar jauno tehnoloģiju ietekmi uz sabiedrību un darbavietām un beidzot ar šaubām par globalizāciju, bažām par drošību un populisma izplatīšanos. Tas ir stratēģisks dokuments (arī kompakts – tikai 32 lpp., ieskaitot ievadvārdus, shēmas un zīmējumus), kas noformulēts ļoti vienkāršā valodā un ir negaidīti tiešs.

Izlaižot Eiropas politiķiem raksturīgo daiļvārdību un pašsaprotamos konstatējumus par globālajiem izaicinājumiem pasaulē, šajā piedāvājumā Eiropas nākotne faktiski neizskatās sevišķi daudzsološa nevienā variantā. Eiropas birokrātija kļuvusi par tik milzīgu aparātu, ka pat grūti iedomāties, kā domājoši, aktīvi Eiropas juristi varētu līdzēt Eiropas Savienībai izvēlēties vienu no pieciem attīstības scenārijiem. Tomēr ir vairāki fakti un termini, kas šajā maza izmēra brošūrā rada pārdomas. Izrādās, ka daudzus gadus kā mantra skaitītie postulāti par visu valstu vienlīdzīgo dialogu, par subsidiaritātes principu, par Eiropas Savienības kā galvenokārt ekonomiskas organizācijas būtību patiesībā ir novecojuši. Tāda vairs nav un nevar būt Eiropas Savienība. Patiesībā piedāvātie pieci scenāriji skaidri parāda, ka šī milzu organizācija ir jārestartē, ka dalībvalstīm ir vēlreiz jāsēžas pie galda un jāizlemj, kā sadarboties nākotnē. Ja dalībvalstīm ir būtiski atšķirīgi redzējumi par ES nākotni, tad acīmredzot tiks izvēlēts "vairāku ātrumu Eiropas" modelis. Visi citi modeļi piedāvā dažādu pakāpju sadarbības formas, kurās būs panākts visu dalībvalstu konsenss. Ja politiski ir iespējams pieņemt lēmumus par "vairāku ātrumu Eiropu", tad vismaz pašreiz diezgan sarežģīti modelēt juridiskās domas attīstību un argumentāciju, lai līdzšinējie tiesiskie ideāli un vispārējie tiesību principi, kas tika konstruēti uz vienotas bāzes, organiski piemērotos iespējamām atkāpēm uz "lēnāko ātrumu" izvēlējušām valstīm. Vai līdz ar to attīstīsies divu vai vairāku ātrumu Eiropas Savienības tiesības, paliek neskaidrs.

Baltajā grāmatā sniegts ļoti svarīgs apskats par faktisko Eiropas stāvokli pasaules kontekstā pēdējo 100 gadu laikā. Vistrāpīgāk to ataino vienkārša diagramma, kurā atspoguļots iedzīvotāju skaits pasaulē un proporcionāli Eiropā. Ja 1900. gadā eiropieši veidoja 25 % no pasaules iedzīvotāju skaita, tad 2015. gadā – tikai 6 %, un šis skaitlis nākotnē tikai samazināsies. Eiropā ir ārkārtīgi augsts jaunās paaudzes bezdarbnieku skaits, kā arī 2030. gadā eiropiešu vidējais vecums būs 45 gadi. Šiem faktiem jāmudina ikvienu eiropieti pastāvīgi rūpēties, veicināt un uzturēt to, ko dēvējam par Eiropas vērtībām, tajā skaitā par Eiropas juridiskās domas un tiesiskās telpas skaidrību un konsensu vismaz pamatjautājumos.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Šulmane D. Baltā grāmata. Jurista Vārds, 08.08.2017., Nr. 33 (987), 2.lpp.
patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 8. Augusts 2017 /NR. 33 (987)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties