Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) maijā pasludinājusi vairākus nolēmumus lietās pret Latviju, tostarp "Osipkovs un citi pret Latviju",1 "Bože pret Latviju"2 un "Tuziks pret Latviju".3 Pirmie divi no tiem vēl ir pārsūdzami ECT Lielajā palātā, taču tiesas lēmums lietā "Tuziks pret Latviju" gan ir galīgs un nepārsūdzams. Šajā materiālā par konkrētajiem nolēmumiem sniegts plašāks pārskats, kas balstīts uz Ārlietu ministrijas sniegto un Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja apkopoto informāciju.
Lieta "Osipkovs un citi pret Latviju"
Lietas fakti
Šajā lietā iesniedzēji ir četri Latvijas pilsoņi – Aleksandrs Osipkovs, Vano Razmadze, Mārtiņš Ādminis, Egits Kraulis, kā arī SIA "BaltInvestGroup" un SIA "Bulduru muiža".
Ar Rīgas apgabaltiesas 1999. gada 7. maija spriedumu, pamatojoties uz likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", tika atzītas V. Razmadzes, kā arī personu L.R. un La.R. īpašuma tiesības uz 30 ha meža platību Jūrmalā (bijušās Bulduru muižas zemes), kā arī tiesības saņemt īpašumā līdzvērtīgu zemi citā vietā atbilstoši viņu īpašuma daļām. Attiecīgi, balstoties uz šo spriedumu, ar Jūrmalas pilsētas Zemes komisijas 2002. gada 6. decembra lēmumiem V. Razmadzes, L.R. un La.R. īpašumā tika nodoti zemes gabali Jūrmalā, Cīruļu ielā 9, Medņu ielā 6, Medņu ielā 8 un Olgas ielā 50.
Uz 2003. gada janvārī noslēgtā pirkuma līguma pamata visi minētie zemes gabali nonāca SIA "Bulduru muiža" īpašumā. Šīs SIA valdes priekšsēdētājs bija A. Osipkovs, bet dalībnieks un direktors – V. Razmadze. Saskaņā ar tā paša gada nogalē noslēgto pirkuma līgumu īpašuma tiesības uz zemes gabalu Olgas ielā 50 ieguva A.V., kurš 2004. gada martā pārdeva īpašuma tiesības uz šo zemes gabalu SIA "BaltInvestGroup".
Taču, pamatojoties uz Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja 2003. gada 24. oktobrī iesniegto protestu, ar Augstākās tiesas Senāta 2003. gada 17. decembra spriedumu Rīgas apgabaltiesas 1999. gada 7. maija spriedums tika atcelts, un lieta tika nodota izskatīšanai tai pašai tiesai citā sastāvā. Pamats sprieduma atcelšanai bija īpašuma tiesību apstiprinošu dokumentu uz meža gabalu 30 ha platībā Jūrmalā neesamība.
Saskaņā ar 2004. gada februārī noslēgto pirkuma līgumu SIA "Bulduru muiža" ieguva savā īpašumā 1/2 domājamo daļu no zemes gabala Cīruļu ielā 9, bet E. Kraulis – otru 1/2 domājamo daļu. Tāpat saskaņā ar 2004. gada februārī noslēgtajiem pirkuma līgumiem īpašuma tiesības uz zemes gabalu Medņu ielā 6 ieguva S.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
