25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)
Skaidrojumi. Viedokļi
Atgriežoties pie Krimināllikuma 260. panta, bet ne tikai...
6
Dr. habil. iur.
Uldis Krastiņš
LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesors 

Atkal plašākā aspektā publiski parunāt par vainas formu salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos mani pamudināja “Jurista Vārda” 2016. gada 20. decembra 51. numurā publicētais Saeimas deputāta Andreja Judina raksts “Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību: likuma piemērošanas aktualitātes”.1

Nav iebildumu pret to, ka Krimināllikuma (turpmāk – KL) 262. pants izteikts jaunā redakcijā,2 paredzot tajā atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē un nosakot diferencētu atbildību šā panta atsevišķās daļās atkarībā no kaitīgo seku smaguma (nāves sekas, miesas bojājumu smaguma pakāpe). Attiecīgi no KL 260. panta tika izslēgta tā trešā daļa, kas paredzēja līdzīga satura noziedzīgu nodarījumu.

Pēc būtības nav ko iebilst, ka 262. panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētie salikta sastāva noziedzīgie nodarījumi atzīstami par izdarītiem ar nodomu, kaut arī kaitīgās sekas iestājušās aiz neuzmanības. Esmu savās publikācijās neatlaidīgi pastāvējis uz to, ka salikta sastāva noziedzīgus nodarījumus ar atšķirīgu vainas formu attiecībā pret personas darbību vai bezdarbību un tās izraisītajām kaitīgajām sekām var izdarīt tikai ar nodomu.3

Iebildumus izraisa tajā pašā rakstā A. Judina kategoriskā formā izteiktais apgalvojums, ka KL 260. pantā paredzētais salikta sastāva noziedzīgais nodarījums, kas izpaužas kā darbība vai bezdarbība, ar ko pārkāpti ceļu satiksmes vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumi, izraisot aiz neuzmanības tādas pašas sekas, kādas norādītas KL 262. pantā, atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības.

Tātad noziedzīgi nodarījumi, kas pēc nodarījuma sastāva objektīvajām un subjektīvajām pazīmēm ir līdzīgi, vienā gadījumā (KL 262. pantā paredzētais) tiek atzīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet otrajā gadījumā (KL 260. pantā paredzētais) – kā izdarītu aiz neuzmanības.

Nevar būt, ka A. Judins nesaskata abu iepriekšminēto noziedzīgo nodarījumu līdzību, bet, tā kā KL vispārīgajā daļā vēl arvien nav normas par vainas formu salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos un arī KL 260. un 262. pantā par to nekas nav teikts, viņš mēģina savu atšķirīgo viedokli par vainas formu šajos nodarījumos kaut kā izskaidrot.

Manuprāt, tas arī šoreiz juridiski nepārliecina, jo viedokļa pamatojums ir ne tikai nekonsekvents, bet arī pretrunīgs. Viedokli par to, ka KL 262. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir tīšs (izdarīts ar nodomu), A. Judins pamato, norādot sava raksta 12. atsaucē kā tīša nodarījuma paraugu KL 125. panta trešo daļu, kurā paredzēta atbildība par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei. Tātad līdzīgi kā KL 262. pantā, kurā darbība vai bezdarbība, ar ko pārkāpti Ceļu satiksmes noteikumi, ir tīša, bet kaitīgās sekas – aiz neuzmanības. KL 125. panta trešā daļa kā piemērs tīšas vainas risinājumam salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos pēc būtības ir vietā.

Taču izrādās, ka, pamatojot viedokli par vainu neuzmanības formā noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts KL 260. pantā, kas tāpat izpaužas kā tīša darbība (KL 9. panta otrā daļa), bet kaitīgās sekas iestājušās aiz neuzmanības, KL 125. pantā paredzētā nodarījuma piemērs vairs neder pat tad, ja transportlīdzekļa vadītāja darbība vai bezdarbība izpaudusies visrupjākajā veidā un saistīta ar pašām smagākajām sekām, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus.

Tad A. Judins izmēģina citu pieeju vainas risinājumam, pasakot, ka KL 260. pantā paredzētā darbība, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, ir tikai administratīvs tiesībpārkāpums, tāpēc vainas formas konstatēšanā noteicošais esot kaitīgās sekas, kas iestājušās aiz neuzmanības, un līdz ar to viss šis noziedzīgais nodarījums kopumā uzskatāms par izdarītu aiz neuzmanības.

Aktualizējot vainas jautājumu KL 260. pantā, paliek neatrisināta problēma, kā tiks lemts jautājums par vainas formu citos salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos.

Ja runājam par administratīvo tiesībpārkāpumu – konkrēti, par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kas paredzēts KL 260. panta dispozīcijā kā tīšas darbības vai bezdarbības prettiesiskuma normatīvs nostiprinājums, tad nezin kāpēc tiek aizmirsts, ka arī KL 262. pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā darbība – transportlīdzekļa vadīšana alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē, atsevišķi ņemot, ir administratīvs tiesībpārkāpums.

Loģiski, rodas jautājums, kāpēc tad KL 262. pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā vainas formas noteikšanā personas psihiskā attieksme pret kaitīgajām sekām, kas iestājušās aiz neuzmanības, nav izšķirošā vainas formas noteikšanā kopumā, bet KL 260. pantā paredzētajā līdzīga sastāva nodarījumā vainas formu nosaka personas psihiskā attieksme pret kaitīgajām sekām.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
...
30. Aprīlis 2017 / 15:15
22
ATBILDĒT
Gribētos zināt, vai Krastiņa kungam ir autovadītāja apliecība un cik bieži šis autors ir sēdies pie stūres transportlīdzeklim. Pēc visiem publicētajiem rakstiem un tajos iekļautajām atziņām, izskatās, ka šai personai ir visai minimāla izpratne par ceļu satiksmi un transportlīdzekļa vadīšanu. Interesanti, vai autors pie šāda viedokļa pieturētos arī tad, ja pašam gadītos iekļūt (tpu,tpu,tpu) kādā CS negadījumā.
Starp citu
30. Aprīlis 2017 / 13:26
22
ATBILDĒT
KL 260.pants, ka arī citas normas, kurās paredzeta atbildība par speciālo noteikumu pārkapumu, ir vienīgi kvalificētie neuzmanības sastāvi.
To cita starpā atzinis pirmskara Latvijas Senats, piemēram, par Sodu lik. 464.p. 2.d. norādīts, ka šī norma paredz kvalificētas neuzmanības gadījumus, kad vainīgais nav ievērojis attiecīgai darbībai izdotus likuma vai saistoša noteikuma nosacījumus personiskas drošības aizsardzībai (konkrētajā lietā – ceļu satiksmes noteikumus). Latvijas Senāta spriedumi (1918-1940). 15.sējums: Senāta Kriminālā kasācijas departamenta spriedumi (1919-1935). 5702.- 5703.lpp.
Līdz ar to nekādi nevar piekrist viedoklim, ka KL 260.panta sastāvs kopumā atzīstams par izdarītu tīši.
Starp citu
30. Aprīlis 2017 / 12:54
21
ATBILDĒT
U.Krastiņa viedoklis, ka personas darbība vai bezdarbība ir viņa gribas apzināta izpausme, un pret šo darbību vai bezdarbību var pastāvēt tikai tīša subjektīvā attieksme, ir kritizēta arī vienā no pedējām disertācijām, kas veltīta vainas izpratnei: “šāda nostāja var izrādīties diskutabla, tā kā krimināltiesību kontekstā nav pamata aplūkot jebkādu personas darbību vai bezdarbību, bet gan tikai darbību vai bezdarbību, kas var radīt likuma pārkāpumu. Nevarētu būt domstarpību par to, ka garīgi vesela persona vada un kontrolē savu rīcību, tāpēc jebkura darbība vai bezdarbība tiek veikta apzināti. Tomēr jebkura apzināta darbība, piemēram, automašīnas vadīšana, pati par sevi neveido noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvo pusi. Nodarījuma sastāva objektīvo pusi varētu veidot tikai automašīnas vadīšana, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, ko persona var pārkāpt kā tīši, tā arī aiz neuzmanības. Arī V.Liholajas „Pētījuma par atsevišķu Krimināllikuma pantu piemērošanas problēmām (noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību)” secinājumu daļā ir pausts uzskats, ka „ņemot vērā to, ka KL 260.pantā norādītos noteikumus var pārkāpt gan apzināti, gan aiz neuzmanības, tas var tikt vērtēts kā rupja noteikumu pārkāpšana un kā nodarījums, kas nesatur tādu pazīmi, apspriežams jautājums par kriminālatbildības diferencēšanu atkarībā no vainīgā subjektīvās attieksmes pret pašu nodarījumu, kā arī ievērojot pārkāpto noteikumu raksturu, proti, izdalot pārkāpumus, kas atzīstami par rupjiem (..)”, sekojoši piedāvājot šo tēzi ietvert arī Krimināllikuma 260.panta trešās daļas dispozīcijā.
Šie argumenti šajā rakstā nav nedz pieminēti, nedz vēl jo vairāk analizēti.
Rozenbergs J. Vainas institūts krimināltiesībās un tā nozīme noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijā//Promocijas darbs. 87.lpp.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Krimināllikums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties