Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā¹ (turpmāk – grozījumi), attiecībā uz trešajām personām ieviestas vairākas izmaiņas. Pirmkārt, sistēmiski sakārtots līdzšinējais regulējums. Ar grozījumiem vispārējais regulējums par trešajām personām apkopots Administratīvā procesa likuma² 28. pantā, 146. pantā atbilstoši šā panta nosaukumam un vietai likumā atstājot tikai normas par trešo personu tiesībām un pienākumiem administratīvajā procesā tiesā, savukārt 204. panta piektā un sestā daļa ir svītrota. Otrkārt, ar grozījumiem precizēts līdzšinējais regulējums, proti, nepieciešamība pamatot lūgumu par trešās personas pieaicināšanu attiecināta arī uz administratīvo procesu iestādē, kā arī konkretizēts, kas var pārsūdzēt lēmumu par trešās personas statusa atņemšanu. Treškārt, ar grozījumiem pilnveidots regulējums par konkrēti neidentificētu personu pieaicināšanu trešās personas statusā, paredzot šādu personu pieaicināšanas kārtību un tiesiskās sekas, ja personas noteiktajā termiņā neizmanto savas tiesības lūgt pieaicināt sevi trešās personas statusā. Ceturtkārt, pilnveidota kārtība pārstāvja noteikšanai gadījumā, ja lietā ir daudz trešo personu ar identisku subjektīvo publisko tiesību aizskārumu. Precizēta arī terminoloģija – vairs nav dalījuma "trešās personas pieaicināšana" un "trešās personas pielaišana", to vietā lietojams viens jēdziens "pieaicināšana".

Rakstā grozījumi aplūkoti hronoloģiskā secībā, norādot arī tiesu prakses atziņas, kas attiecībā uz aplūkotajām normām ir aktuālas arī pēc grozījumiem.