28. Februāris 2017 /NR. 9 (963)
Akadēmiskā dzīve
Tiesībsargs izsludina 2017. gada tiesas procesa izspēli cilvēktiesībās
2

Jau otro gadu pēc kārtas tiesībsargs rīko tiesas procesa izspēli cilvēktiesībās. Izspēles mērķis ir sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, kā arī veicināt topošo profesionāļu interesi par šo tiesību jomu, aicinot jauniešus cilvēktiesības izvēlēties par savu profesionālo specializāciju.

Tiesībsargs izsludina 2017. gada tiesas procesa izspēli cilvēktiesībās

Izspēle notiek starp Latvijas Republikas augstākās izglītības mācību iestāžu komandām. Sacensības tiek rīkotas tiesas procesa izspēles veidā. Tajā tiek analizēts kāzuss par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem. Izspēlei ir rakstiskā daļa un mutiskā daļa.

Tiesībsargs aicina Latvijas tiesībzinātņu studentus izveidot un pieteikt tiesas procesa izspēlei savas komandas (divu vai trīs dalībnieku sastāvā). Dalībnieki var būt studējošie gan no augstskolām, gan no izglītības iestādēm, kas īsteno 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas.

Komandas savās pieteikuma anketās dalībai izspēlē norāda: dalībnieku vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi, kā arī komandas kapteini. Piesakoties dalībai izspēlē, jānorāda komandas devīze, kas izmantojama kā komandas vienīgā identifikācijas zīme. Devīze ir vārds vai īss teiciens, ar ko pieteikumā izspēlei aizstāts autoru vārds. Pieteikuma anketa jāiesniedz līdz 2017. gada 17. martam, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi izspele@tiesibsargs.lv.

Izspēles kāzusa teksts ir publicēts gan šajā "Jurista Vārda" numurā, gan arī Tiesībsarga biroja tīmekļa vietnē www.tiesibsargs.lv un Facebook kontā "Tiesu izspēle cilvēktiesībās".

Izspēles rakstiskās daļas ietvaros katra komanda sagatavo pieteicēja pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesai un Latvijas Republikas valdības atbildes rakstu. Kāzusa analīzi nosūta uz elektroniskā pasta adresi izspele@tiesibsargs.lv līdz 2017. gada 9. aprīlim.

Kāzusa analīzi vērtē izspēles tiesneši, galvenie vērtēšanas kritēriji ir forma un saturs (izvirzīto argumentu oriģinalitāte, pamatotība, skaidrība, izkārtojums, tiesību avotu izmantošana).

Izspēles mutiskā daļā notiks 2017. gada 29. aprīlī, un tajā piedalīsies astoņas komandas, kas izspēles rakstiskajā daļā būs ieguvušas lielāko punktu skaitu. Izspēles priekšsacīkstes un pusfināls notiks Tiesībsarga biroja telpās (Rīgā, Baznīcas ielā 25), savukārt fināls – Latvijas Republikas Satversmes tiesā (Rīgā, Jura Alunāna ielā 1).

Plašāka informācija par izspēli pieejama Tiesībsarga biroja tīmekļa vietnē www.tiesibsargs.lv un Facebook kontā "Tiesu izspēle cilvēktiesībās".

Tiesībsarga biroja informācija

 

Tiesu izspēles kāzuss

[A] Kāzusā minētie fakti, personas un notikumi ir izdomāti. Jebkāda apstākļu vai notikumu sakritība uzskatāma par nejaušu. Lai arī kāzusa darbība noris reālā laikā, šis apstāklis nekādā mērā nenozīmē, ka kāzusa pamatā likti reāli notikumi.

[B] Kāzuss ir balstīts uz Latvijā spēkā esošajām tiesību normām uz 2017. gada 31. janvāri. Ja līdz izspēles finālam kādā kāzusā aplūkotā tiesību nozarē mainās normatīvais regulējums, tajā skaitā tiesību normas zaudē spēku vai tiek grozītas, tiek pieņemts vai stājas spēkā jauns normatīvais akts vai akti, šie grozījumi izspēļu dalībniekiem nav jāņem vērā. Ja pēc izspēļu sākuma nacionāla vai starptautiska tiesa vai tām pielīdzināma institūcija, tajā skaitā Satversmes tiesa, Eiropas Savienības Tiesa, Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ANO Cilvēktiesību komiteja vai citu valstu konstitucionālās, augstākās vai citas tiesas, pieņem autoritatīvu skaidrojumu kādai tiesību problēmai, izspēļu dalībnieki var izmantot tajā ietvertos argumentus.

[C] Kāzusā aprakstītie viedokļi skaidro un raksturo pieteikuma iesniedzēja un valdības pozīciju. Izspēļu dalībnieku juridiskajai analīzei nav pilnībā jāsakrīt ar kāzusā aprakstītajiem pušu viedokļiem. Izspēļu dalībniekiem ir jāievēro prasījuma robežas, savukārt argumentācijas izvēlē viņi nav ierobežoti.

***

Otto Sesks ir Latvijā zināms sabiedriski aktīvs pilsonis, kurš savus novērojumus publicē emuārā taisniba.net. Sevišķi aktīvi O. Sesks ir pievērsies valsts amatpersonu darbības vērtējumam, publicējot gan paša, gan lasītāju iesūtīto informāciju par iespējamiem interešu konflikta un korupcijas riskiem amatpersonu darbībā. O. Seska vēstījumi ir raisījuši plašas diskusijas sabiedrībā, un vienaldzīgo nav. Vieni kritizē O. Sesku par pārlieku sensacionālajiem virsrakstiem, peļņas gūšanu no emuārā izvietotajām reklāmām un nepietiekamu vērību informācijas pārbaudē. Tikmēr viņa atbalstītāji uzsver, ka viņš atšķirībā no tradicionālajiem medijiem atļaujas nosaukt lietas īstajos vārdos un jebkurā gadījumā viņa darbības mērķis attaisno izmantotos līdzekļus informācijas iegūšanai.

2016. gada aprīļa vidū O. Sesks no kāda uzticīga lasītāja saņēma informāciju, ka Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Pēteris Ozoliņš ir regulāri manīts atpūšamies kopā ar advokātu Jāni Liepiņu. Abus vienojot interese par daiļdārzniecību, un arī šajā pavasarī Liepiņš regulāri brīvdienās viesojas Ozoliņa Mārupes rezidencē un sniedz stādīšanas padomus, pēc tam uzkavējoties arī uz kādu vīna glāzi īpašuma verandā. Lasītājs pauda bažas par interešu konfliktu abu starpā, norādot, ka tiesnesis ar advokātu ir vienlaikus iesaistīti vairākos tiesas procesos, kas ir izskatīšanā Rīgas apgabaltiesā. Lasītājs norādīja, ka tiesnesis jau iepriekš ir trīs lietās pieņēmis advokāta aizstāvamajam labvēlīgu spriedumu, un minētā apgalvojuma pierādīšanai nosūtīja minētos spriedumus.

2016. gada 17. aprīlī O. Sesks, izpētot google maps pieejamo informāciju, secināja, ka visveiksmīgāk novērot Ozoliņa īpašumā notiekošo būtu, izmantojot O. Seskam piederošo bezpilota lidaparātu (dronu), ar ko varētu nofilmēt notiekošo pāri Ozoliņa īpašumam būvētajam žogam trīs metru augstumā. Neilgi pēc pusdienlaika O. Sesks ieradās īpašuma apkārtnē, un tā lidaparāts veica pāris lokus apkārt īpašuma robežām, uzņemot videoierakstu par notiekošo īpašumā. Pabeidzis filmēšanu, O. Sesks steigšus devās prom no īpašuma apkārtnes.

2016. gada 17. aprīļa novakarē emuārā taisniba.net tika publicēts raksts "Skandalozi! Tiesnesis Ozoliņš ar advokātu ārpus tiesas zāles apspriež izskatāmās lietas. Dalies – tautai jāzina savi varoņi!", kam tika pievienoti trīs attēli no nofilmētā videomateriāla. Vienā no tiem redzams advokāts Liepiņš, rušināmies pa dobi, kamēr Ozoliņš turpat, atbalstījies pret lāpstu, bauda alus malku. Otrā savukārt redzams Ozoliņš stumjam ķerru uz komposta kaudzi, kamēr alus malku bauda Liepiņš. Savukārt trešajā kadrā caur nama stiklu abi nofotografēti dzeram kafiju īpašuma verandā. Attēliem pievienotajā aprakstā O. Sesks norāda, ka "minētie attēli apliecina to, ka Liepiņam acīmredzami "jāatstrādā" attaisnojošie spriedumi visnotaļ bezcerīgajās krimināllietās". Aicinot lasītājus spriest pašus, O. Sesks rakstam pievienojis arī fotoattēlus ar tiesas spriedumiem, no kuriem vienā piemirsts aizkrāsot cietušā vārdu un uzvārdu. Visbeidzot, Sesks rakstu noslēdzis ar tekstu, ka "informācija par amatpersonu privāto dzīvi iegūta tikai sabiedrības informēšanas nolūkā".

2016. gada 18. aprīļa rītā tiesnesis Ozoliņš vērsās ar iesniegumu Valsts policijā, norādot, ka ir aizskartas viņa tiesības uz privāto dzīvi, personas datu aizsardzību un īpašuma neaizskaramību, pieļaujot nelikumīgu viņa īpašuma videonovērošanu. Iesniegumā tiesnesis pauda viedokli, ka minētās darbības tikušas veiktas apzināti, lai grautu tiesas un viņa kā tiesneša autoritāti. Turklāt šāda bezpilota lidaparāta lidināšana ap tiesneša īpašumu apdraud arī gaisa satiksmes drošību, jo tiesneša rezidence atrodas mazāk nekā 5 km attālumā no starptautiskās lidostas "Rīga". Pamatojoties uz iesniegumu, tajā pašā dienā tika pieņemts lēmums uzsākt kriminālprocesu, un O. Sesks tika atzīts par aizdomās turēto noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 143. panta pirmajā daļā un 145. panta pirmajā daļā.

Pretēji sākotnējām aizdomām procesa virzītājs jau 2016. gada 3. jūnijā pieņēma lēmumu izbeigt kriminālprocesu, atzīstot, ka O. Seska veiktajās darbībās nav Krimināllikuma 143. panta pirmajā daļā noteiktā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Lēmumā norādīts, ka izmeklēšanā nav konstatēts, ka O. Sesks būtu iekļuvis tiesnesim Ozoliņam piederošajā īpašumā, savukārt daļā par Krimināllikuma 145. panta pirmajā daļā noteiktā nodarījuma izdarīšanu kriminālprocess ir izbeigts, secinot, ka nodarītais kaitējums nav atzīstams par būtisku. Vienlaikus nolemts krimināllietā iegūtos materiālus nosūtīt Datu valsts inspekcijai administratīvā pārkāpuma sastāva izvērtēšanai gan attiecībā uz novērošanas veikšanu tiesneša Ozoliņa dzīvesvietā, gan arī spriedumu publicēšanu, nenodrošinot personu privātās dzīves aizsardzību. Lēmums netika pārsūdzēts un stājās spēkā.

2016. gada 5. jūnijā O. Sesks iepazinās ar izbeigtā kriminālprocesa materiāliem un konstatēja, ka laikā no 2016. gada 21. aprīļa līdz 28. aprīlim Kriminālprocesa likuma 210. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā ir veiktas speciālās izmeklēšanas darbības un noklausītas viņa privātās sarunas. Lietas materiāliem pievienotajā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneša 2016. gada 20. aprīļa lēmumā nepieciešamība veikt sakaru līdzekļa kontroli pamatota ar to, ka O. Seska sarunas vai nodotā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem. Turklāt pastāv aizdomas, ka persona iegūtos datus varētu izmantot vēl kādiem prettiesiskiem mērķiem, kas pārbaudāms, veicot sakaru līdzekļu kontroli. O. Sesks nolēma paļauties uz lēmumā ietverto norādi, ka lēmumu var pārsūdzēt augstākas tiesas tiesnesim saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 337. panta otrās daļas 4. punktu, un iesniedza sūdzību par lēmumu. Rīgas apgabaltiesas tiesnesis ar 2016. gada 12. jūlija lēmumu atzina Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneša lēmumu par tiesisku, norādot, ka speciālās izmeklēšanas darbības veiktas tiesiski, tiesnesis ir vispusīgi un objektīvi pamatojis lēmuma pieņemšanas nepieciešamību.

Tikmēr, izvērtējot nosūtītos materiālus, Datu valsts inspekcija 2016. gada 15. jūnijā uzsāka administratīvā pārkāpuma lietvedību un 6. jūlijā nolēma saukt O. Sesku pie administratīvās atbildības, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 204.7 panta pirmo daļu, par neatļautu citas personas privātā īpašuma videonovērošanu un par nelikumīgām darbībām ar personas datiem. Proti, par tiesas sprieduma krimināllietā, kurā atspoguļots cietušā vārds un uzvārds, publicēšanu interneta vietnē. Par minētajām darbībām pieteicējam piemērots naudas sods 100 eiro apmērā. Pieņemtajā lēmumā Datu valsts inspekcija atzina, ka O. Sesks nav uzskatāms par žurnālistu likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 23. panta izpratnē. Attiecīgi šāda publiska emuāra publicēšana internetā neattaisno neatļautu rīcību ar personas datiem. Datu valsts inspekcijas direktors 2016. gada 5. augustā atstāja lēmumu negrozītu.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas tiesas 2016. gada 5. septembra lēmumu Datu valsts inspekcijas 2016. gada 5. augusta lēmums tika atstāts negrozīts, tiesai saskaņā ar LAPK 289.13 pantu nolemjot pievienoties iestādes nolēmuma motivācijai. Savukārt ar Rīgas apgabaltiesas 2016. gada 30. septembra trīs tiesnešu lēmumu rezolūcijas veidā nolemts atteikt ierosināt apelācijas tiesvedību, pamatojoties uz LAPK 289.20 pantā ietverto pilnvarojumu.

2016. gada 30. novembrī pieteicējs vērsās ar pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, norādot uz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 8. un 10. panta pārkāpumu. Pieteikumā pieteicējs norādīja, ka valsts, ierosinot pret viņu kriminālprocesu un nevērtējot sniegto norādi, ka visas aktivitātes tiek veiktas sabiedrības informēšanas vārdā, kā arī sodot viņu par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, ir pārkāpusi viņa tiesības uz vārda brīvību un žurnālista neaizskaramību. Vēl jo vairāk, par tiesisku un Konvencijas 8. pantam atbilstošu nevar tikt atzīta viņa sarunu noklausīšanās kriminālprocesā. Valsts arī nav nodrošinājusi Konvencijas 10. pantā noteikto viņa tiesību uz žurnālista avotu neaizskaramības aizsardzību, jo no viņa telefona sarunām valsts varēja uzzināt, kas pieteicējam nodeva informāciju par tiesneša neētisko rīcību. Pieteicējam arī bija kavētas iespējas efektīvi aizsargāt savas tiesības attiecībā uz veikto sakaru kontroli, jo par pieņemto lēmumu viņš uzzināja jau pēc kriminālprocesa izbeigšanās, kad pēc savas iniciatīvas iepazinās ar lietas materiāliem.Tomēr pieteicējs izmantoja pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus, apstrīdot izmeklēšanas tiesneša lēmumu, un objektīvi nebūtu pamatojama prasība pieteicējam izmantot vēl kādus alternatīvus tiesību aizsardzības mehānismus pārkāpuma konstatēšanai.

Valdība savā atbildes rakstā norādīja, ka pastāv Konvencijas 35. panta ceturtajā daļā norādītie šķēršļi sūdzības par veikto sakaru kontroli izskatīšanai tiesā. Proti, pieteicējs iepriekš nacionālo tiesu līmenī nav izmantojis tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā par Konvencijas 8. pantā noteikto viņa tiesību iespējamo pārkāpumu saskaņā ar Satversmes 92. pantu un Civilprocesa likuma 1635. pantu. Attiecībā uz pieteicēja sūdzību par Konvencijas 10. panta pārkāpumu tika norādīts, ka ne katra informācijas publicēšana internetā ir atzīstama par žurnālistiku, un pieteicēja darbība nav atzīstama par tādu, kas pelnītu valsts sevišķu aizsardzību. Turklāt nav nozīmes atsevišķi vērtēt, vai pieteicējs ir vai nav atzīstams par žurnālistu, jo tas jebkurā gadījumā viņu nevar atbrīvot no atbildības par nelikumīgu personas datu izpaušanu. Latvijas valsts ir apņēmusies pievērst sevišķu rūpību personu privātās dzīves aizsardzībai, un arī konkrētajā situācijā šo datu aizsardzība un tiesas autoritātes aizsardzība ir nozīmīgāka par O. Seska vienkāršu ziņkārību par citu personu privāto dzīvi.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Tiesībsargs izsludina 2017. gada tiesas procesa izspēli cilvēktiesībās. Jurista Vārds, 28.02.2017., Nr. 9 (963), 34.-36.lpp.
patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 28. Februāris 2017 /NR. 9 (963)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
3. Marts 2017 / 13:51
0
ATBILDĒT
2016. gada 17. aprīļa novakarē emuārā taisniba.net tika publicēts raksts "Skandalozi! Tiesnesis Ozoliņš ar advokātu ārpus tiesas zāles apspriež izskatāmās lietas. Dalies – tautai jāzina savi varoņi!", kam tika pievienoti trīs attēli no nofilmētā videomateriāla. Vienā no tiem redzams advokāts Liepiņš, rušināmies pa dobi, kamēr Ozoliņš turpat, atbalstījies pret lāpstu, bauda alus malku. Otrā savukārt redzams Ozoliņš stumjam ķerru uz komposta kaudzi, kamēr alus malku bauda Liepiņš. Savukārt trešajā kadrā caur nama stiklu abi nofotografēti dzeram kafiju īpašuma verandā (Citāts iz kāzusa).
Seska ieskatā, O.Seska rīcība ir pilnībā attaisnojama un pat uzteicama kā apzinīga, likumpaklausīga pilsoņa aktīva iesaistīšanās sabiedriskās drošības sargāšanā. Ja tiesnesis Ozoliņš un advokāts Liepiņš sākotnēji iebauda alu, bet pēc tam verandā strebj kafiju, tas nozīmē, ka viņiem ir psihiska rakstura problēmas, par kurām sabiedrībai ir tiesības zināt, jo abi ir Tiesu sistēmai piederīgas personas, bet Tiesu sistēmai piederīgas personas visupirms iemalko alu, pēc tam degvīnu, bet pasākumu beidz ar spirtu/izlejamām smaržām. Kafija tiek dzerta otrā dienā. Atkāpšanās no noteiktā algoritma nav pieļaujama, tādēļ tiesnesis Ozoliņš un advokāts Liepiņš nevar turpināt darbu Tiesu sistēmas ietvaros. Tātad O.Seskim medaļa par modrību, bet tiesnesim Ozoliņam un advokātam Liepiņam sabiedriskais nopēlums par ieņemamajam amatam neatbilstošu dzērienu iebaudīšanas algoritmu.
sm.
1. Marts 2017 / 21:16
0
ATBILDĒT
Beidzot ne par musulmaņiem. Tiešām labs kāzuss - atbildība, privātums..
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties