3. Janvāris 2017 /NR. 1 (955)
Tiesību politika
Atskats uz aizvadīto gadu tieslietu sistēmā
13
Dr. iur.
Irēna Kucina
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos 

Par ikgadēju tradīciju jau ir kļuvusi "Jurista Vārda" lasītāju informēšana par Tieslietu ministrijas tiesu sektora paveikto aizvadītajā gadā. Arī šogad, turpinot šo tradīciju, tiek sniegta plašāka informācija par Tieslietu ministrijas tiesu sektorā īstenotajām aktivitātēm 2016. gadā, kā arī sniegts neliels ieskats par 2017. gadā sagaidāmo.

Tiesu darba rādītāji

Kā viens no nozīmīgākajiem rādītājiem, kas raksturo tiesu spēju samazināt uzkrāto lietu atlikumu, ir lietu caurlaides spēju koeficients (Clearance rate), kas parāda attiecību starp tiesā saņemtajām un pabeigtajām lietām noteiktā laika posmā. Ja šis rādītājs pārsniedz 100 procentus, secināms, ka izskatīts ir vairāk lietu nekā saņemts un tiek likvidēts lietu uzkrājums. Tieslietu ministrijas iepriekšējos gados aizsāktie un šogad turpinātie pasākumi tiesu kapacitātes paaugstināšanā ir bijuši vērsti uz neizskatīto lietu samazinājumu, jo kopš 2012. gada izskatīto lietu skaits pārsniedz saņemto lietu skaitu. Tiesu darba izpildes rādītājs civillietās (bez maksātnespējas lietām) rajona pilsētas tiesā 2012. gadā bija 113,6 %, 2013. gadā – 114,6 %, 2014. gadā – 100,3 % un 2015. gadā – 102,7 %. Savukārt 2016. gada pirmajā pusgadā caurlaides spējas rādītājs sasniedza 108,2 %. Minētie rādītāji arī uzskatāmi liecina, ka ir izlīdzinājusies noslodze starp tiesām un saņemto un izskatīto lietu proporcija visās Latvijas tiesās ir līdzīga.

Diagramma

Kā redzams no statistikas datiem, kopumā lietu izskatīšanas ilgumam ir tendence samazināties visu kategoriju lietās.

 

Lietu izskatīšanas ilgums


Lietu veids

Tiesa

2013

2014

2015

2016.
1. pusg.

Tendence

Civillietas

Rajonu (pilsētu) tiesas

9,2

8,2

8,6

7,7

Mainīgs/
samazinās

Apgabaltiesas

5,1

4,0

3,7

3,7

Samazinās/ stabils

Krimināllietas

Rajonu (pilsētu) tiesas

6,4

6,2

5,5

5,3

Samazinās

Apgabaltiesas

3,5

3,3

3,5

3,7

Mainīgs

Administratīvās lietas

Administratīvā rajona tiesa

13,5

10,0

7,3

7,2

Samazinās

Administratīvā apgabaltiesa

11,3

13,0

12,7

13,0

Mainīgs

 

Pasākumi tiesu sistēmas politikas jomā

2016. gadā turpināta tiesu teritoriju apvienošana atbilstoši Tieslietu padomes, kā arī Ministru kabineta atbalstītajam risinājumam, proti, īstenojot pakāpenisku apgabaltiesu darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu teritoriju apvienošanu.

Visbūtiskāk reformas skārušas Latgales tiesu apgabalu, kur kopš 2016. gada 1. februāra ir divas rajona (pilsētas) tiesas un zemesgrāmatu nodaļas – Daugavpils tiesa un Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļa, kā arī Rēzeknes tiesa un Rēzeknes tiesas zemesgrāmatu nodaļa.

2016. gada 28. novembra sēdē Tieslietu padome apstiprināja Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas un Kurzemes rajona tiesas reorganizāciju no 2017. gada 1. februāra.

Kopumā 2016. gada nogalē rajona (pilsētu) skaits Latvijā no 34 vispārējās jurisdikcijas tiesām pirms tiesu teritoriju reformas uzsākšanas ir samazinājies līdz 27 tiesām. Savukārt no 2017. gada 1. februāra Latvijā būs 26 vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesas.

Norādāms, ka ir notikušas vairākas tiesu priekšsēdētāju un zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku sanāksmes, kurās, piedaloties arī prokuratūras un policijas pārstāvjiem, analizētas veiktās reorganizācijas. Tāpat 2016. gada 6.–7. oktobrī notika Latvijas tiesu priekšsēdētāju un zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku konference "Turpmākie soļi tiesu namu reformas ieviešanā", kurā, piedaloties ārvalstu ekspertiem, tajā skaitā pārstāvjiem no Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, tika apzināti tiesu darbības teritoriju reformas īstenošanas organizatoriskie un praktiskie aspekti. Konferences dalībnieku paustie viedokļi apliecināja, ka tiesu darbības teritoriju reforma tiek atzīta par būtisku instrumentu tiesu efektivitātes paaugstināšanai un reformas īstenošana apstiprina kopējo tendenci ne tikai starp Baltijas valstīm, bet arī starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Akcentējot tiesu priekšsēdētāju uz zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku lomu pārmaiņu procesā, konferencē tika kopīgi pārrunāti turpmākie soļi tiesu darbības teritorijas reformas īstenošanā, kā arī identificēti risināmie problēmjautājumi, panākta vienošanās par reģionālo vizīšu organizēšanu, un jau ir notikusi šāda tikšanās Kurzemes tiesu apgabalā, bet nākamā plānota Zemgales tiesu apgabalā.

Saskaņā ar Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai doto uzdevumu tiesu teritoriju reformas pabeigšana tiek plānota līdz 2018. gada beigām.

Pabeigta pāreja uz "tīro instanču" tiesām. Pirms septiņiem gadiem tika uzsākta kompetenču pārdale starp tiesu instancēm krimināllietās jeb pāreja uz tā sauktajām "tīrajām tiesu instancēm" krimināllietu izskatīšanā, kas tika pabeigta 2014. gada 31. decembrī. Reforma tika turpināta ar civillietu nodošanu. Kopš 2014. gada 4. janvāra rajona (pilsētas) tiesas izskata lietas, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 210 000 eiro. Savukārt pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, apturēja pārējo lietu plūsmu uz Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātu un noteica rīcību ar lietām, kas nebūs izskatītas līdz Civillietu tiesu palātas likvidācijas brīdim – 2016. gada 31. decembrim. Realizējot kompetenču pārdali starp tiesu instancēm, ir izveidota vienkāršāka un sabiedrībai saprotamāka tiesu instanču sistēma, tādējādi palielinot uzticamību tiesu sistēmai un veicinot pieejamība tiesām.

Uzsākta tiesu darbinieku un tiesnešu algu reforma, lai nodrošinātu atbilstošu atlīdzību. Lai nodrošinātu sekmīgu tiesu darbību, ir nepieciešami ne tikai augsti kvalificēti tiesneši, bet arī profesionāli tiesu darbinieki. Tāpēc reformas mērķis ir nodrošināt visu tiesu sistēmā strādājošo darbinieku darba samaksas samērīgumu ar viņu veicamajiem pienākumiem un atbildību. 2016. gadā ir rīkotas vairākas ekspertu tikšanās, kurās piedalījās pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Latvijas Tiesnešu biedrības, Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības, Tieslietu padomes, Augstākās tiesas un Tiesu administrācijas.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
13 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kabacis
4. Janvāris 2017 / 12:01
1
ATBILDĒT
Ne vienmēr nolēmuma atcelšanas fakts norāda uz tiesneša nekompetenci vai paviršību utt. Praksē ļoti bieži ir gadījumi, kad pirmās instances tiesas nolēmums tiek atcelts tāpēc, ka blakus sūdzības vai apelācijas instances tiesai ir iesniegti papildus pierādījumi- šādos gadījumos ''mājasdarbu'' (iesniegt pierādījumus) sākotnēji nebija izpildījis pats lietas dalībnieks. Un šādi gadījumi praksē ir pietiekoši daudz.
Tāpat nebūtu pareizi kritizēt tiesnesi katru reizi, kad viņa viedoklis atšķirās no augstākas instances tiesas skatījuma. Piemēram, praksē ir pietiekoši daudz gadījumu, kad apelācijas instance taisa pirmajai instancei pretēju spriedumu, bet kasācija šo apelācijas instances tiesas spriedumu atceļ. Tātad, beigu beigās tomēr var izrādīties, ka taisnība būs bijusi pirmajai un nevis apelācijas instances tiesai, kas šo pirmās instances nolēmumu nav akceptējusi kā pareizu. Rezumējot- katrs atceltais tiesneša lēmums vai spriedums kā tiesas darba galaprodukts ir vērtējams individuāli.
Alberta ielas bruģis
3. Janvāris 2017 / 20:04
1
ATBILDĒT
Viens liels drauds visai tiesu sistēmai ir atsevišķu tiesnešu nekompetence. Tiesu nolēmumi bieži vien mēdz būt tik absurdi, ka rodas jautājums, vai tos maz pats tiesnesis ir izlasījis. Saprotu, ka pie vainas var būt noslodze, taču, ja ņem vērā, ka tiesas nolēmums pēc spēkā stāšanās ir līdzvērtīgs likumam, tad dažu brīdi mati ceļas stāvus. Šeit domāju, ka būtu nepieciešams uzdot Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai, profesionāli izvērtējot tiesnešus, veikt arī atcelto nolēmumu analīzi, lai saprastu vai tiesnesis maz ir kvalificēts uzrakstīt kvalitatīvu nolēmumu, kas būtu cienīgs ģērboņa un zīmoga spiedumu.

Uz minēto apstākli norādīja arī Neimaņa kungs, kas teicās, ka katru 5 nolēmumu augstāka instance atceļ. Tas, manuprāt, ir kliedzoši.

Piemēram, ja skatās kā TM mēž ārā nekompetentus tiesu izpildītājus, tad nav dzirdēts, ka to pašu darītu arī tiesnešu virzienā. Tas ir žēl.
cilveks > Alberta ielas bruģis
4. Janvāris 2017 / 10:04
6
ATBILDĒT
vai Jūs varētu šeit nosaukt civillietas nr. spriedumiem, kuros, Jūsuprāt ir vērojama tiesnešu nekompetence?

tas palīdzētu bez liekas demagoģijas tiesnešu nekompetences jautājumu risināt.

šobrīd - tādi abstrakti vispārinājumi - it kā visiem zināms, ka patiesi, bet konkrēti pārbaudīt (pierādīt) nevar.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 10
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties