Mūsdienās lielākoties viss ir atkarīgs no informācijas – ir svarīgi ātri uzzināt jaunāko, aktuālāko un precīzāko informāciju, jo no tās var būt atkarīga lēmumu pieņemšana, darījumu noslēgšana, preventīvās darbības u.c. Pateicoties internetam un mūsdienu tehnoloģijām, informāciju ir vieglāk iegūt un ar to dalīties, un mums tiek nodrošināta viegla piekļuve neizmērojamam informācijas apjomam.

Pieejamās informācijas apjoms ietver arī privātu informāciju, ar kuru mēs paši vai mūsu paziņas ir dalījušies publiski no brīvas gribas. Turklāt tam ir tendence paplašināties – tā jau ir gandrīz kļuvusi par vispārpieņemtu normu, ka katram ir jāatrodas sociālajos tīklos, citādi tiek uzskatīts, ka viņa nav. Brīvprātīgi publiskojamās informācijas dažādība un apjoms palielinās, arī pateicoties sociālo platformu dažādībai un daudzveidībai.

Līdzās minētajai personīgajai informācijai, kas tiek publiskota un izplatīta labprātīgi, jāmin arī tāda personīgā informācija, kas tiek ievākta un atsevišķos gadījumos arī publiskota piespiedu kārtā, ko lielākoties īsteno valsts. Arī ar šo personīgās informācijas ievākšanas veidu nākas saskarties arvien biežāk, jo valsts labi apzinās šādas informācijas ievākšanas priekšrocības un tehnoloģijas arī ļauj to veikt plašākā apmērā, nodrošinot arī efektīvu informācijas analīzi.

Informācijas publiskošanai un pieejamībai nenoliedzami ir daudzas priekšrocības. Tas noteikti atvieglo kontroli un uzraudzību, ļauj savlaicīgi reaģēt un novērst, piemēram, noziedzīgus nodarījumus, savlaicīgi reaģēt uz personas veselības stāvokļa pasliktināšanos u.c. Turklāt informācijas atklātības apstākļos nepastāv noslēpumi, kas zināmā mērā vairo savstarpējo uzticību. Kas gan pie šādiem ieguvumiem vispār varētu tikt uzskatīts par trūkumu vai iemeslu personu privātuma aizsardzībai?

Šiem jautājumiem savā grāmatā "Sfēra" (The Circle), kura pirmo reizi iznāca 2013. gadā, pievēršas Deivs Egers (Daves Eggers). Nupat ir iznācis grāmatas tulkojums latviešu valodā, bet 2017. gadā ir paredzēts laist klajā uz grāmatas motīviem balstītu filmu.

Autors šajā grāmatā, ievērojot mūsdienu tehnoloģiju attīstību un nedaudz pārspīlējot to, veido nākotnes pasauli, kur tiek pārņemta kontrole pār katra cilvēka privāto dzīvi ar pilnīgas atklātības ieviešanu. Turklāt šo kontroli pārņem nevis valsts, bet gan privāta kompānija, veidojot monopolu attiecībā uz dažādiem rīkiem, kuru darbība ir nesaraujami saistīta ar datu ievākšanu un apkopošanu, piemēram, bezvadu mikroskopiskas kameras, kuras visiem ir pieejamas, pilnīgi personificēta interneta identitāte, kas izslēdz anonīmo komentāru iespējas, vienota norēķinu sistēma u.c.

Interesanti, ka autors ir izvēlējies aprakstīt labumus, ko dod pilnīga informācijas atklātība par katras personas gaitām, taču par privātuma atņemšanu liek domāt pašam lasītājam. Atbildi uz šo jautājumu var atrast, atbildot uz jautājumu, kas tika uzdots galvenajai varonei – kā tu uzvedies, kad tu zini, ka tevi vēro, un tad, kad tevi nevēro? Visdrīzāk brīdī, kad mūs vēro, mēs uzvedamies labāk – tā, kā no mums sagaida, un kas, mūsuprāt, uz citiem atstāj labāku iespaidu. Un tajā brīdī pazūd gan pats cilvēks, gan arī viņa brīvība.