8. Novembris 2016 /NR. 45 (948)
Skaidrojumi. Viedokļi
Judikatūra kā neatņemams tiesību palīgavots. Palīgavots!
7
Arta Snipe
zvērināta advokāte, ZAB “Amicus Curiae” vadītāja 
Normunds Šlitke
zvērināts advokāts, ZAB “iLAW” vadītājs 

Judikatūra ir neatņemams tiesību palīgavots, kas, ja tāda ir izveidojusies, ir obligāti jāņem vērā, motivējot tiesas nolēmumu lietā, interpretējot tiesību normas, taču ar tiesību palīgavotu – judikatūru nevar un nedrīkst pamatot tiesas nolēmumus. Kā semantiski ļoti precīzi ir noteicis likumdevējs Civilprocesa likuma 5. panta sestajā daļā, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru (nevis to tieši piemēro).

Zemes un ēkas dalītais īpašums juridiski tika izveidots ar Augstākās padomes likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. pantu. Tomēr tas neiekļaujas Civillikuma vēsturiski izveidojušajā sistēmā, kā rezultātā tiesiskās attiecības, kas veidojas starp dalīto īpašumu īpašniekiem, ir visai sarežģītas un komplicētas. Likumdevēja izvēle, sagatavojot un pieņemot likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", attiecības dalīto īpašumu īpašnieku starpā regulēt atbilstoši nomas līguma noteikumiem bija atbilstošākā tā brīža situācijai – tolaik nebija pat atjaunota 1937. gada Civillikuma darbība (tā konstatēja Satversmes tiesa lietā Nr. 2008-34-01).

Sarežģītās tiesiskās attiecības dalīto īpašumu īpašnieku starpā rada papildu izaicinājumus attiecīgo tiesību normu piemērotājiem šo tiesību normu gramatiskās un sistēmiskās interpretācijas nepilnību dēļ. Piemēram, likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka "privatizētā objekta īpašnieka (turpmāk arī – dzīvokļa īpašnieks) pienākums ir slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku – fizisko vai juridisko personu –, uz kura atrodas privatizētais objekts".

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
10. Novembris 2016 / 13:49
1
ATBILDĒT
Tiesām nav skaidrs pamatprincips PVN piemērošanā -nodokļa bāze (preču piegādes un pakalpojumi) PLUS PVN. Tas nozīmē, ka Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir jāatrod, vai konkrētā preču piegāde vai pakalpojums ietilpst kategorijā, kurai ir jāpiemēro PVN. Ja ietilpst, tad PVN JĀLIEK KLĀT. Tāda ir PVN būtība. To finansistos māca 1.kursā. Nodokļa bāze ir vārdos (nevis skaitļos) aprakstāms lielums, piemēram, atlīdzība, nomas maksa utt. PVN maksā gala patērētājs (kuram piestāda rēķinu).
Ja aplami pieņem, ka PVN ir jau iekļauts nomas maksā, tad nodokļa bāze iznāk skaitļos izsakāms lielums (vienkārši matemātiski aprēķināta summa). Bet nav iespējams atbildēt uz jautājumu, kas tad šādā gadījumā ir nodokļa bāze, kas to veido? Katrā ziņā ne jau nomas maksa, bet kaut kāds skaitlis, kuram klāt ir pievienots PVN tā, lai kopā iznāktu nomas maksa.
Par šo PVN piemērošanas jautājumu (tiesa gan, maksātnespējas lietās) cīnījos ar Finanšu ministriju pirms 7 gadiem. Viņi nesaprata. Man palika čābīgi ap dūšu, ja jau pat Finanšu ministrija nesaprot 1.kursa vielu...Labi, ka atradās tiesneši, kas saprata, nebūdami finansisti.
SKC-2778/2015, SPC-11/2016
9. Novembris 2016 / 20:42
0
ATBILDĒT
Lai arī tiesai judikatūra ir jāņem vērā, tiesa nav absolūti ar to saistīta. Tiesai judikatūra ir jāzina un jāapsver tās izmantošana. Ja tiesa no judikatūras atkāpjas, tai šī ir īpaši jāmotivē atkāpšanās iemesli.
Verners K. > SKC-2778/2015, SPC-11/2016
10. Novembris 2016 / 21:52
0
ATBILDĒT
Izskatās, ka AT ķērusies klāt kārtības ieviešanai.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties