1. Novembris 2016 /NR. 44 (947)
Skaidrojumi. Viedokļi
Būvniecības tiesības Vācijā
3
Dr. iur.
Hennings Jensens
MJI, Rechtsanwalt (Vācijas advokāts), zvērināts advokāts ZAB “bnt Klauberg Krauklis” 

Vācijas būvniecības nozare un būvniecības tirgus aug – tādēļ aug arī interese par būvniecības darbu veikšanas iespējām šajā valstī. Tas attiecas gan uz tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri vēl tikai apsver iespēju darboties Vācijas tirgū, gan arī tādiem, kuri šo soli jau ir spēruši. Šī iemesla dēļ ir svarīgi saprast dažādus juridiskas dabas jautājumus, kuri ir saistīti ar attiecīgās ieceres realizēšanu praksē.

Šis raksts ieinteresētiem juristiem un būvuzņēmējiem sniegs pārskatu par jautājumiem, kas saistīti gan ar publiskajām būvniecības tiesībām un būvniecības līgumtiesībām, gan arī ar sociālās apdrošināšanas tiesībām un darba likumiem. Raksts arī aplūkos, kādā veidā darba iespējas Vācijā ietekmēs plānotās tiesību aktu izmaiņas būvniecības jomā,1 kuru pieņemšana tiek plānota 2017. gadā.

1. Publisko un privāto būvniecības tiesību nošķirtība

Runājot par Vācijas būvniecības tiesībām, ir jāņem vērā to dalījums publiskajās un privātajās būvniecības tiesībās. Publiskās būvniecības tiesības ir daļa no vispārējām publiskajām tiesībām un regulē publiskos būvniecības noteikumus; pie tām pieder arī būvniecības plānošanas noteikumi (Bauplanungsrecht), zemes izmantošanas noteikumi un noteikumi par dažādu ēku tipu būvniecību.2

Būvniecības plānošanu Vācijā veic vietējās pašvaldības, pieņemot teritorijas izmantošanas plānus (Flächennutzungspläne) un saistošus detālplānojumus (Bebauungspläne), lai jau plānošanas stadijā novērstu iespējamos konfliktus apbūves platību izmantošanā. Šādas rīcības juridiskais pamats ir Vācijas Konstitūcijas 28. panta 2. punktā nostiprinātās reģionālo pašpārvalžu tiesības, dodot tām tiesības izlemt, kāds būs attiecīgās pašvaldības teritorijas strukturālās izmantošanas veids.

Liela praktiska nozīme ir iespējai izteikt iebildumus pret detālplānojumiem vai arī vērsties pret tiem tiesā gadījumā, ja būvprojekts ir pretrunā ar plāniem. Savukārt vēršanās pret tuvumā esošām vai plānotām būvēm parasti tiek pamatota ar (iespējamiem) teritoriālās plānošanas tiesību pārkāpumiem.

Būvniecības plānošanas likuma centrālais jēdziens ir "būve" (bauliche Anlage).3 Būve ir pastāvīgs, mākslīgs savienojums ar zemi (būvniecības elements), kurai nepieciešami plānošanas noteikumi (būvniecības reglamentācijas elements).4 Tikai gadījumos, kad tiek radīta būve likuma izpratnē, ir piemērojamas publiskās būvniecības tiesības.

Publisko būvniecības tiesību otrā daļa – papildus būvniecības plānošanas noteikumiem – ir būvnoteikumi (Bauordnungsrecht), saukti arī par būvpolicijas noteikumiem, par kuru izstrādāšanu ir atbildīgas Vācijas federālās zemes (Bundesländer). Šī iemesla dēļ Vācijā spēkā ir dažādi būvnoteikumi. Tomēr šie atsevišķie būvnoteikumi ir izstrādāti, pamatojoties uz vienotu standartizētu būvnoteikumu versiju (Musterbauordnung), un tādēļ to atšķirības ir niecīgas.5 Būvnoteikumos, pirmkārt, ir nostiprināta administratīvā procedūra būvatļaujas izdošanai (atļaujas izsniegšanas procedūra). Būvatļaujas izsniegšanas pieteikums saskaņā ar federāliem likumiem ir iesniedzams atbildīgajā iestādē. Būvatļauju izdod, ja būves projekts atbilst publisko tiesību normām,6 t.sk. būvniecības plānošanas noteikumiem. Otrkārt, būvnoteikumu mērķis ir novērst ar būvēm saistītos riskus, kas apdraud trešo personu dzīvību, veselību un citas tiesiskās intereses. Līdz ar to būvnoteikumos ir nostiprināti kritēriji attiecībā uz būvju stabilitāti, attālumiem starp būvēm un to ugunsdrošību.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Senlatvietis
2. Novembris 2016 / 12:27
0
ATBILDĒT
Jāteic, ka pāris Vācijas būvnormatīvos iestrādātās idejas ir diez gan labas un pat aizgūstamas.
Eksperts
1. Novembris 2016 / 15:04
3
ATBILDĒT
Vai žurnāla "Jurista Vārds" redakcija var nosaukt šī raksta tulkotāju? Esmu pārliecināts, ka godātais raksta autors pats nav tulkojis savu rakstu no vācu valodas uz latviešu valodu un būs nepatīkami pārsteigts par sava raksta tulkojumu. Šajā rakstā kā īlens no maisa duras tulkotāja neprasme. Piemēram, rakstā ir pareizi nosaukts likums vācu valodā, bet pilnīgi aplami ir apgalvots, ka Vācijā pastāvot dzīvokļu īpašnieku biedrības. VĀCIJA NAV UN NEKAD NAV PASTĀVĒJUŠAS DZĪVOKĻU ĪPAŠNIEKU BIEDRĪBAS. Saskaņā ar Vācijas Dzīvokļa īpašuma likumu šajā gadījumā runa ir par dzīvokļu īpašnieku kopībām. Tās nav juridiskas personas, tomēr tām piemīt daļēja tiesībspēja un tās visas ir reģistrējamas īpašā publiskajā reģistrā. Kurš atbild par raksta tulkojuma kvalitāti?
Redakcija > Eksperts
3. Novembris 2016 / 14:39
0
ATBILDĒT
Labdien!

Atbildot uz Jūsu jautājumu, varam paskaidrot, ka rakstu šādā redakcijā jeb latviešu valodā "Jurista Vārdam" iesūtīja pats tā autors.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties