Valsts kancelejai

Par likumprojektu "Trauksmes cēlēju aizsardzības likums"

Tiesībsargs 2016. gada 6. oktobrī ir saņēmis Valsts kancelejas vēstuli ar lūgumu:

1. sniegt viedokli par priekšlikumu virzīt Tiesībsarga biroju par trauksmes cēlēju kontaktpunktu (turpmāk arī – kontaktpunkts);

2. izvērtēt resursus (tai skaitā papildus nepieciešamos cilvēku un finanšu resursus) kontaktpunkta uzdevuma īstenošanai;

3. sniegt viedokli par precizēto likumprojektu kopumā, tostarp piedāvāto trauksmes celšanas un aizsardzības mehānismu, kā arī priekšlikumu noteikt Valsts darba inspekciju par atbildīgo iestādi trauksmes cēlējam radīto nelabvēlīgo seku novēršanā.

Daru zināmu, ka esmu iepazinies ar likumprojekta "Trauksmes cēlēju aizsardzības likums" (29.09.2016. versija) saturu un sniedzu šādu viedokli.

1. Likumprojekta "Trauksmes cēlēju aizsardzības likums" (29.09.2016. versija) 8. pants paredz, ka trauksmes cēlēju kontaktpunkts veic šādus uzdevumus:

· sniedz konsultācijas, tai skaitā anonīmi, par iespējām iesniegt trauksmes cēlēju ziņojumu kompetentajā iestādē;

· apkopo informāciju par kompetentajām iestādēm un par kādiem pārkāpumiem tām iespējams ziņot;

· ja trauksmes cēlēju kontaktpunkts saņem trauksmes cēlēju ziņojumu, to 14 dienu laikā pārsūta kompetentajai iestādei;

· izveido un uztur trauksmes cēlēju tīmekļvietni, kuras mērķis ir vienuviet informēt par trauksmes celšanas mehānismu un iespējām ziņot kompetentajām iestādēm;

· gatavo gada pārskatu par trauksmes celšanu;

· veic sabiedrības informēšanas pasākumus par trauksmes celšanu;

· izstrādā ieteikumus/metodiku iekšējā trauksmes celšanas mehānisma izstrādei;

· izstrādā ieteikumus/metodiku kompetentajām iestādēm trauksmes cēlēju ziņojumu virzībai un izskatīšanai.

2. Lai runātu par kontaktpunkta uzdevumu nodošanu jelkādai no institūcijām, pirmkārt, ir analizējama attiecīgo uzdevumu būtība. Otrkārt, ir jāapzina institūcijas, kuru funkciju un uzdevumu pamata virzienos jau ietilpst līdzīgu uzdevumu izpilde vai kuras attiecīgos uzdevumus varētu veikt visefektīvāk, vai arī kuras faktiski jau tos veic.

Analizējot trauksmes cēlēju kontaktpunkta uzdevumus, konstatējams, pirmkārt, ka to būtība paredz informācijas apkopošanu, zināšanu par valsts pārvaldes un citam valsts institūcijām un par to kompetenci noteiktu jautājumu risināšanā. Jāņem vērā, ka informācija par valsts iestādēm būs tā, kuru kontaktpunktam būs jāpārzina detalizēti, lai attiecīgi varētu precīzi konsultēt personas par iespējām iesniegt trauksmes cēlēju ziņojumu kompetentai iestādei. Pretēji minētajam – informācija par privātajiem trauksmes celšanas mehānismiem, kontaktpunktam būs jāzina tikai vispārīgi.

Otrkārt, trauksmes cēlēju kontaktpunkta uzdevumi būtībā paredz komunikāciju ar attiecīgajām valsts iestādēm. Kontaktpunkta uzdevums ir starpinstitūciju darba koordinēšana trauksmes cēlēju mehānisma izveidošanā un attiecīgo iestāžu darba atgriezeniskās saites nodrošināšanā, lai varētu apkopot informāciju gan par trauksmes cēlēju mehānismu izveidi, gan par trauksmes celšanas gadījumiem.

Treškārt, trauksmes cēlēju kontaktpunkta uzdevumi paredz metodisku vadību attiecībā uz trauksmes cēlēju mehānisma ieviešanu valsts iestādēs.

Ceturtkārt, trauksmes cēlēju kontaktpunkta uzdevumi paredz arī informācijas apkopošanu par trauksmes cēlēju mehānismiem, konkrētiem trauksmes celšanas gadījumiem, to izskatīšanas rezultātiem. Šis uzdevums – būtībā ir veicams katrai valsts iestādei, gatavojot gada pārskatus.

Piektkārt, trauksmes cēlēju kontaktpunkta uzdevums ir arī sabiedrības informēšana par trauksmes celšanu. Šis uzdevums arī ir veicams katrai valsts iestādei par savas kompetences jautājumiem.

3. Tiesībsarga likuma 11. pants paredz tiesībsargam šādas funkcijas:

1. veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību;

2. sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu;

3. izvērtēt un veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē;