Topošie juristi neapgūst ekonomikas pamatus, iespējams, tāpēc valsts pārvaldē darbinieku vidū dažkārt ir sastopama neizpratne par to, kas ir valsts attīstības pamatā.

Tā dēvētajās labklājības valstīs valda pārliecība par tieslietu sistēmas ciešo saistību ar ekonomiku. Savukārt valsts ekonomiskā attīstība ir iespējama tikai tiesiskā vidē. Par to jau sen nediskutē Amerikas Savienotajās Valstīs, kas ieņem vadošo lomu pasaules ekonomikā. Uz tieslietu jomu kontekstā ar uzņēmējdarbības veicināšanu tiek liktas cerības Eiropas Savienības līmenī, taču pārsvarā laikam tomēr nedominē uzskats, ka tieslietu sistēmas uzdevums būtu veicināt ekonomikas attīstību. Latvijā tieslietu sistēmas ciešā saistība ar ekonomisko izaugsmi nav līdz galam apzināta.

Viena no mūsu valsts lielākajām pēdējās desmitgades problēmām ir iedzīvotāju ekonomiskā emigrācija, kam galvenais iemesls ir bezdarbs, krasi atšķirīgās iespējas nopelnīt šeit un Rietumeiropā. Valsts amatpersonas bieži vien nedomā valstiski, bet politiski, tas ir, populistiski.

Aizsardzībai, medicīnai, tieslietām, izglītībai, pensijām nepieciešama nauda. Tādēļ valdības galvenajai prioritātei ir jābūt uzņēmējdarbības veicināšanai, jo bizness ir tas, kas nodrošina naudu sociālajiem izdevumiem un valsts pārvaldei. Tikpat svarīgs ir tiesiskums, lai, pamatojoties uz to, veidotos labvēlīga vide uzņēmējdarbībai.

Efektīva ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšana, pieeja tiesai, ātrs un kvalitatīvs process, caurskatāma publisko iepirkumu procedūra ir elementi, kas nepieciešami uzņēmējiem un investoriem, lai gūtu pārliecību par prognozējamību un drošību, veicot investīcijas attiecīgās valsts jurisdikcijā.

Vairākkārt dažādās diskusijās secināts, ka maksātnespējas nozare tiek uztverta kā investīciju kavēklis, ņemot vērā aktīvu atgūšanas zemos rādītājus un maksātnespējas administratoru nepietiekamo uzraudzību. Caurskatāms un prognozējams maksātnespējas process rada drošu uzņēmējdarbības vidi un veicina valsts ekonomisko izaugsmi. Latvijas maksātnespējas sistēma pēdējo astoņu gadu laikā ir būtiski reformēta, tomēr nav mērķtiecīgi pārvaldīta.

Maksātnespējas sistēmas kvalitāte ietekmē ne tikai privāto, bet arī publisko sektoru, jo valsts budžets zaudē ievērojamus līdzekļus, kas netiek atgūti maksātnespējas procesos. Starptautiskā prakse liecina, ka finansiālās grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšana ļauj kreditoriem atgūt lielāku līdzekļu daļu nekā uzņēmumu likvidācija. Sekmīgi funkcionējošai sistēmai ir būtiska loma valsts ekonomikas izaugsmē.

Lai pievērstu uzmanību tieslietu sistēmas ciešajai saistībai ar ekonomiku, šajā "Jurista Vārda" numurā publicējam Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena, tieslietu ministra Dzintara Rasnača, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Daigas Vilsones un zvērinātu advokātu biroja "Kļaviņš/Ellex" partnera Filipa Kļaviņa, kā arī Rīgas Ekonomikas augstskolas asoc. prof. Arņa Saukas rakstus.