Amerikāņu konstitucionālisms

Amerikāņu tiesību sistēmas sākumpunkts ir tās Konstitūcija. ASV ir ierindojama starp vecākajām konstitūcijām pasaulē, un tā veido valsts vadības un tiesību sistēmas pamatu. Saskaņā ar Konstitūcijas (un tās labojumu) 6. pantu likumi, kurus pieņem nacionālā valdība, līdzās starptautiskajiem līgumiem ir "valsts augstākie likumi". Šī frāze parasti nozīmē, ka Konstitūcijai ir augstāks spēks nekā federālo valdību likumiem, kas jau atzīts lietā McCulloch v. Maryland, 4 L Ed. 579 (1819). Dažos gadījumos tas nozīmējis, ka federāliem likumiem ir dodama priekšroka pār štatu likumiem (lieta Pennsylvania v. Nelson, 350 U.S. 497 (1956)). Otrkārt, parasti starptautiskajiem līgumiem, kuru noslēgšanā piedalās ASV, ir jāsaskan ar Konstitūciju. Ja tāds līgums tiek parakstīts, tas nedrīkst juridiski papildināt vai grozīt Konstitūciju (lieta Medellin v. Texas, 552 U.S. 491 (2008)).

Tomēr šis Konstitūcijas apraksts ir būtiski jāpapildina daudzos aspektos. Pirmkārt, ir svarīgi saprast, ka ASV Konstitūcija ir uztverama kā varas piešķiršanas dokuments. Līdz ar to ASV Augstākā tiesa ir noteikusi, ka nacionālajai vai federālajai valdībai nav tām piemītošu rīcības varu. To pirms 200 gadiem norādījis Augstākās tiesas priekšsēdētājs tiesnesis Džons Maršals lietā McCulloch v Maryland, kad viņš uzsvēra, ka Kongresam ir pilnvaras rīkoties, kad tas ir skaidrā tekstā formulēts Konstitūcijā vai kad konkrētā vara ir pietiekami skaidri izsecināma no valodas teksta.