2. Augusts 2016 /NR. 31 (934)
Notikums
Bīriņu seminārā  – par demokrātijas un tiesiskuma nākotni Latvijā, Eiropā un pasaulē
1
Semināra pirmā diena tika sākta ar tēmu par nacionālu valsti Eiropas Savienībā. Šo diskusiju vadīja Arvīds Dravnieks (no kreisās), un ar priekšlasījumiem uzstājās Egils Levits, Ivars Ījabs un Jānis Pleps.
Boriss Koļesņikovs

Šā gada konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs, kas jau 13. reizi Publisko tiesību institūta direktora Arvīda Dravnieka vadībā noritēja Bīriņos, koncentrējās uz tiesiskas un demokrātiskas valsts apdraudējumiem pašreizējo Eiropas un globāla mēroga drošības krīžu kontekstā.

Seminārā tika apspriestas Eiropas Savienības (ES) attīstības perspektīvas – "Brexit", bēgļu krīzes un dalībvalstu ekonomiskās mazspējas kopsakarā. Šie notikumi veicinājuši vienotas Eiropas idejas pievilcības mazināšanos, dalībvalstu egoisma saasināšanos un savstarpējās solidaritātes kritumu, kā arī vietējo politiķu uzkurinātu populismu un šķeltniecības tendences, kas savukārt ved uz Eiropas kā pasaules ekonomikas attīstības un politikas centra marginalizēšanos, konkurētspējas zudumu un kopējā labklājības līmeņa samazināšanos. Šādā perspektīvā tiek apdraudētas arī Eiropas kontinenta valstu tradicionālās pamatvērtības – tiesiskums, demokrātija un ilggadējais miers, kas valdījis šajā pasaules daļā.

Semināra darba kārtībā bija diskusijas par ES ilgtspēju politiskā un ekonomiskā aspektā, nacionālas valsts lomu Eiropas Savienībā, nepieciešamajām ES pārvaldes reformām, kā arī ES turpmāko attīstību centralizācijas vai decentralizācijas virzienā, valsts pienākumiem un tiesību sistēmas funkcionēšanu krīzes laikā, ES fiskālo telpu, sociālo tiesību saturu, sabiedrības integrācijas procesiem, pārstāvnieciskās un tiešās demokrātijas priekšrocībām un trūkumiem, kā arī citi temati. Kopējo pasākuma noskaņojumu varētu ietvert retoriskā jautājumā: kādi tiesībpolitiski pasākumi ir nepieciešami, lai saglabātu tiesiskumu un demokrātiju kā Latvijas sabiedrības pamatvērtības.

 

Nacionāla valsts un Satversmes ietvars dalībai Eiropas Savienībā

Semināra pirmā diena tika sākta ar jautājuma par nacionālas valsts Eiropas Savienībā aplūkošanu. Šo diskusiju paneli vadīja Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, un ar priekšlasījumiem uzstājās Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, politologs un asociētais profesors Ivars Ījabs un Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks, LU Juridiskās fakultātes docents Jānis Pleps.

Aplūkojot jautājumu par nacionālu valsti ES ietvaros, E. Levits sāka ar modernas valsts definēšanu, apskatot valsti kā reālu sociālu fenomenu. E. Levits aplūkoja valsts izveidošanās un pastāvēšanas priekšnoteikumus – no E.M. Jellineka "triju elementu mācības" izrietošos priekšnoteikumus un valsts atzīšanas nepieciešamību. Tāpat E. Levits skaidroja nacionālas valsts jēdzienu un nozīmi pilsoniskās sabiedrības veidošanā un spēcīgu nāciju kā priekšnoteikumu spēcīgai demokrātijai.

Pēc teorētisko jautājumu noskaidrošanas E. Levits pievērsās mūsdienu valsts, globalizācijas un demokrātijas jautājuma aplūkošanai. Runājot par šiem jautājumiem, E. Levits lika lielu uzsvaru uz to, ka nav pamata uzskatīt, ka valstis varētu iznīkt, taču tās transformējas, reaģējot uz mūsdienu izaicinājumiem. Turpretī demokrātija vienmēr ir apdraudēta un jo īpaši demokrātijas izniekošanas dēļ. Tāpat E. Levits vērsa uzmanību uz to, ka demokrātija kļūst tehniskāka, oligarhiskāka un lēmumus sagatavo tehnokrāti, kas pilsoņiem var radīt sajūtu, ka viņi nevar līdzdarboties. Šādos apstākļos veidojas meritokrātija, jo tikai izglītotas un specializējušās personas spēj šajā sarežģītajā situācijā nodrošināt kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu, kas drīzāk tika raksturota kā pozitīva tendence.

Runājot par nacionālas valsts ES sastāvā problēmām un nākotnes perspektīvām, E. Levits akcentēja ES kā unikālu supranacionālu valstu apvienību un īpašu pārvaldības modeli, jo īpaši pieskaroties idejai par ES pārveidošanos par valsti. Kā svarīgus aspektus E. Levits aplūkoja ES konstitucionālo identitāti, kas neļauj ES pievienoties Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijai, dalībvalstu nacionālo identitāti ES ietvaros, kā arī ES kā demokrātiski meritokrātisko nākotnes modeli un ES nācijas neesamību un saistīto demokrātijas vājumu. Aplūkojot minētos jautājumus, E. Levits secināja, ka ES var kļūt par valsti, ja izveidojas viena nācija uz eiropeiskās identitātes pamata.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
sm.
2. Augusts 2016 / 11:12
0
ATBILDĒT
1) Meritokrātija ir tikai ES Komisijā, ne Padomē vai Parlamentā. 2) Brīva personu kustība – ja par ES pilsoņu brīvu kustību šaubu nav, tad par imigrantu brīvas kustības ielasīšanu tajā gan. 3) Sociāla politika v. valsts ekonomiskās iespējas – protams, sociālās politika jāpārskata, ja patiesi samazinās ek.iespējas, bet LV mēģina simulēt ek.neiespējamību.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties